Māršala salas pieprasa atvainošanos par ASV kodolizmēģinājumiem
Māršala salu prezidente Hilda Heine ir pieprasījusi ANO atvainošanos par tās netiešu līdzdalību kodolizmēģinājumos, kurus ASV veica šo salu teritorijā pēc Otrā pasaules kara.
ASV no 1946. līdz 1958. gadam detonēja Māršala salās 67 atombumbas, un šo izmēģinājumu ietekme uz cilvēku veselību un vidi vēl arvien ir jūtama šajā Klusā okeāna valstī ar 42 000 iedzīvotāju.
Dažu šo kodolizmēģinājumu laikā Māršala salas bija ANO aizbilstamā teritorija ASV pārvaldījumā. Heine sacīja, ka tā bija "vienīgā reize, kad neviena ANO institūcija nebija tieši atļāvusi kodolieroču detonēšanu".
"Mēs nevaram padarīt pagātni par nebijušu. Bet mums kā Apvienotajām Nācijām ir pienākums to kompensēt, pieņemot rezolūciju ar oficiālu atvainošanos par Māršala salu iedzīvotāju petīcijas neuzklausīšanu," Heine trešdien sacīja runā ANO.
Šī salu un atolu arhipelāga iedzīvotāji bija iesnieguši petīciju pret ANO aizbildniecības rezolūcijām, ar kurām Māršala salas un citas salu teritorijas bija nodotas ASV pārvaldījumā.
ANO 1947. gadā piešķīra ASV "pārvaldījuma tiesības pār Klusā okeāna salu aizbildnības teritoriju", kura ietvēra Māršalas salas.
Vašingtona ir paziņojusi, ka tā jau piešķīrusi kodolizmēģinājumu "skartajām kopienām" finanšu līdzekļus vairāk nekā miljardu ASV dolāru vērtībā pēc pašreizējā valūtas kursa.
Heine sacīja, ka kodolizmēģinājumi ir atstājuši "paliekošu mantojumu cilvēku nāves, saslimšanas un saindējuma veidā. To ietekme tiek nodota no paaudzes uz paaudzi".
Vairākas tonnas kodolizmēģinājumu saindēto atlūzu tika iegāztas krāterī Enevetakas atolā un pārklātas ar betona sarkofāgu, kurā pēdējā laikā ir radušās plaisas.
Atomsaindējuma dēļ simtiem iedzīvotāju no Māršala salu Bikini, Enevetakas, Rongelapas un Utrikas atoliem tika pārcelti citur, un daudzi vēl arvien nevar atgriezties mājās.
ANO Nacionālā vēža institūta 2004. gadā publicētā pētījumā konstatēts, ka kodolizmēģinājumi izraisījuši apmēram 530 saslimšanas ar vēzi gadījumus.