Ukrainas kara 950. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:25]

© Freepik

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 30. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:25. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saka, ka pēc vizītes ASV viņš sagaida konkrētu rīcību no Ukrainas partneriem, lai stiprinātu stratēģiju un īstenotu Uzvaras plānu, raksta pravda.com.ua.

21:41. Pēc gandrīz gadu ilgas dzīves okupācijā trīs bērni un viņu māte tika nogādāti Kijivas kontrolētajā teritorijā, ziņo pravda.com.ua.

20:37. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja, ka alianses dalībvalstis vēl lems, vai uzņemt Ukrainu NATO kaut daļa tās teritorijas varbūt būs joprojām okupētas, ziņo pravda.com.ua.

19:34. Krievija plāno nākamgad palielināt aizsardzības izdevumus par aptuveni 30%, liecina pirmdien publicētais budžeta projekts. Maskava jau ir palielinājusi savus militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš Padomju Savienības laikiem. Tā pastiprināti ražo raķetes un bezpilota lidaparātus, lai apšaudītu Ukrainu, un maksā labas algas simtiem tūkstošu karavīru, kas karo Ukrainā. Saskaņā ar parlamenta tīmekļa vietnē publicēto dokumentu, 2025.gadā aizsardzības izdevumus plānots palielināt līdz 13,5 triljoniem rubļu (130 miljardiem eiro). Šajā summā nav iekļauti daži citi karam novirzītie līdzekļi, piemēram, tēriņi, kurus Krievija apzīmē kā "iekšzemes drošības" izdevumus, un daži izdevumi, kas klasificēti kā slepeni. Kopējie izdevumi aizsardzībai un drošībai veidos aptuveni 40% no Krievijas kopējiem valdības izdevumiem, kas 2025.gadā sasniegs 41,5 triljonus rubļu.

18:41. Lietuvas valdība lūgusi Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) sākt izmeklēšanu par Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, pirmdien paziņoja Lietuvas Tieslietu ministrija. Lietuvas iesniegumā SKT teikts, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Lukašenko režīms ir iesaistīts "deportācijās, vajāšanās un citā necilvēcīgā rīcībā" pret Baltkrievijas civiliedzīvotājiem. Tajā norādīts, ka Baltkrievijas režīms "ir piespiedu kārtā licis pārvietoties simtiem tūkstošiem likumīgo Baltkrievijas iedzīvotāju uz kaimiņvalsti Lietuvu" un citām valstīm, kas ir ratificējušas SKT statūtus. Lietuvas iesniegumā uzsvērts, ka Baltkrievijas režīma nolūks ir "ar jebkādiem līdzekļiem atbrīvoties no visiem kritiķiem un oponentiem, lai nostiprinātu režīma autoritāro varu".

17:52 ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kurš iepriekš solīja atbalstīt Ukrainu, ja uzvarēs vēlēšanās, sniedza interviju, kurā vēlreiz atgādināja, ka pēdējos gados ir vienīgais Amerikas līderis, kura valdīšanas laikā Krievija nav uzbrukusi saviem "kaimiņiem", tostarp Ukrainai, un runāja par savām attiecībām ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zelenski. Sarunā ar amerikāņu rakstnieku un žurnālistu Marku Tīsenu laikrakstam The Washington Post Tramps sacīja, ka Kremļa līderis Vladimirs Putins nekad nebūtu sācis pilna mēroga karu pret Ukrainu, ja Tramps būtu pie varas

16:56 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzskata, ka alianses dalībvalstīm nevajadzētu aizkavēt savu militāro palīdzību Ukrainai Kremļa saimnieka Vladimira Putina "neapdomīgās Krievijas kodolretorikas" dēļ.

15:55 Krievu iebrucēji ar liesmu metēju sistēmu un vadāmām aviācijas bumbām mēģina iznīcināt agregātu rūpnīcu Volčanskā. To informatīvajā maratonā ēterā sacīja operatīvi taktiskās grupas "Harkova" spīkers Vitālijs Sarancevs.

15:12 Kaujas Ugledarā, Doņeckas apgabalā, turpinās. Tagad 72. brigāde tur šo frontes posmu, atrodoties ļoti kritiskos apstākļos. Tā raidījumā “Espresso” norādīja informācijas un konsultāciju uzņēmuma Defense Express direktors Sergejs Zgurecs. “Šobrīd galvenie izaicinājumi ir tādi, ka ienaidnieks no austrumiem un rietumiem cenšas veikt sānu ielenkumus." Militārais eksperts, atsaucoties uz analītiķu viedokļiem, norādīja, ka jebkurā gadījumā Ukrainas bruņoto spēku vienībām no šī rajona būtu jāatkāpjas, taču tagad kaujas tur turpinās.

13:52 Kremļa vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nav vajadzības saistīt Ukrainas bezpilota lidaparātu triecienus Krievijas teritorijā ar iespējamību veikt atbildes triecienus ar kodolieročiem, ņemot vērā nesenās izmaiņas Krievijas kodoldoktrīnā.

12:42. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atbalsta Rietumu ideju nodrošināt Ukrainu ar tālās darbības rādiusa raķetēm pašaizsardzībai, lai gan kanclers Olafs Šolcs iebilst pret šādu soli, baidoties no kara eskalācijas, ziņo pravda.com.ua.

Jautāta par iespēju Kijivai piegādāt vēl cita veida ieročus no Vācijas, viņa uzsvēra, ka savu viedokli par to jau ir paudusi, taču Šolcam bijusi cita nostāja. Bērboks sacīja, ka demokrātiskā koalīcijā, ja partneri nevar vienoties par vienu punktu, viņi to nevar atbalstīt. Viņa piebilda, ka šādos gadījumos atbildību uzņemas amerikāņi, briti un franči.

11:56. Krievijas uzbrukumos Veļikas Oleksandrivkas apgabalam un Hersonas pilsētai ievainoti pieci cilvēki, ziņo pravda.com.ua.

Ievainojumus Veļika Oleksandrivkā guvuši trīs cilvēki. 45 un 62 gadus veci vīrieši un 37 gadus veca sieviete. Viņi guva ievainojumus sprādzienu rezultātā. Tāpat krievi Hersonas priekšpilsētā nometa sprādzienbīstamu lādiņu no drona. Divas 72 un 53 gadus vecas sievietes tika ievainotas. Viņas nogādātas slimnīcā.

10:17. Ukraiņu karavīri notriekuši 67 dronus "Shahed" un vienu vadāmo aviācijas raķeti H-59/69, ko naktī uz pirmdienu uz Ukrainu raidīja Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi kopumā raidījuši trīs dažāda veida raķetes un 73 šahedus.

09:10. Kaut arī vārdos visi Eiropas Parlamentā (EP) ir par Ukrainas uzvaru, itin bieži kuluāros dzirdami aicinājumi mēģināt "kaut ko sarunāt", kas nozīmē to, ka kāds var gribēt uzspiest Ukrainai kādu pazemojošu pamieru, komentējot norises Parlamentā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja EP deputāts Ivars Ijabs (LA).

Viņš pauda, ka šādas runas īpaši aktualizējušās saistībā ar gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. "Tādā Trampiskā virzienā Eiropas Parlamentā diemžēl arī daži domā," sacīja Ijabs. Viņaprāt, šādas runas jaunajā EP ir dzirdamas biežāk. Viņš atgādināja, ka šajā EP prokremliskā eiroskeptiķu grupa ir kļuvusi par trešo ietekmīgāko un viņu balss būs dzirdamāka. "Tas nenozīmē, ka viņi ietekmēs lēmumus, bet retorika diemžēl būs nedaudz aizdreifējusi kremļa virzienā," viņš pauda.

08:33. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 653 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8874 tankus, 17 503 bruņutransportierus, 18 822 lielgabalus un mīnmetējus, 1204 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 963 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 224 bezpilota lidaparātus, 2610 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 548 automobiļus un autocisternas, kā arī 3313 specializētās tehnikas vienības.

07:09. Krievu karaspēks ar vadāmām aviācijas bumbām uzbrucis Bohuslavkas ciemam Izijas rajonā Harkivas apgabalā. Uzbrukumā ievainojumus guvis viens vīrietis un sieviete, ziņo pravda.com.ua.

00:10. Radio "Liberty" izplatījis satelītattēlu, kurā redzams, ka raķešu un artilērijas arsenāls, netālu no Kotlubanas ciema Volgogradas apgabalā Krievijā, Ukrainas dronu triecienā nav cietis.

29. septembra satelītattēlā redzams, ka trieciena rezultātā pie Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas direkcijas arsenāla izcēlies ugunsgrēks, taču liesma nav izplatījusies uz munīcijas noliktavas telpām.

Trieciens tika veikts naktī uz 29. septembri.

Pasaulē

25. novembra rītā notika, iespējams, lielākā gaisa katastrofa Lietuvas vēsturē - tieši pie Viļņas lidostas avarēja lidmašīna “Boeing 737-476”, kas veda DHL sūtījumus no Leipcigas. Par avārijas detaļām raksta “lrytas.lt”.

Svarīgākais