Lietuvā gatavojas Seima vēlēšanu pirmajai kārtai

© Vladislavs Proškins / F64

Lietuvā svētdien notiks Seima vēlēšanu pirmā kārta un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu - 15-20% - varētu iegūt pašlaik parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija.

Gaidāms, ka šīs partijas līdere Vilija Blinkevičūte premjerministra amatā nomainīs konservatīvo Ingrīdu Šimonīti.

Kā iespējamos koalīcijas partnerus Blinkevičūte ir nosaukusi divus citus centriski kreisos opozīcijas politiskos spēkus - ekspremjera Sauļus Skverneļa vadīto Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienību, kuru vada uzņēmējs Ramūns Karbauskis. Katrai no šīm partijām aptaujas prognozē 5-12% atbalstu.

Blinkevičūte ir noraidījusi pašlaik valdošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" līdera, ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ierosinājumu pēc vēlēšanām veidot "varavīksnes koalīciju", kurā būtu pārstāvēts plašs politiskais spektrs. Konservatīvie popularitātes reitingā ir otrajā vietā ar 10-15% aptaujāto atbalstu.

Sociāldemokrātu līdere arī paziņojusi, ka koalīcijā nebūs vietas pagājušajā gadā dibinātajai labējai partijai "Nemunas rītausma", kuras līderis Remiģijus Žemaitaitis ir pazīstams ar antisemītiskiem izteikumiem. "Nemunas rītausma" varētu iegūt aptuveni 10% balsu.

Abas pārējās pašreizējās valdošās koalīcijas partijas - Liberāļu kustība un liberālā Brīvības partija - var cerēt uz apmēram 5% balsu.

Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija Seima vēlēšanām reģistrējusi 15 sarakstus, kas sacenšas daudzmandātu apgabalā, kā arī apmēram 700 kandidātus, kas sacenšas vienmandāta apgabalos.

Reģistrēti saraksti, kurus iesniegušas liberālā Brīvības partija, liberālā partija "Brīvība un taisnīgums", centriski kreisā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā", Liberāļu kustība, Lietuvas Sociāldemokrātu partija, kreisi centriskā Lietuvas Tautas partija, Lietuvas Zaļo partija, centriskā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, labējā Nacionālā apvienība, labējā partija "Nemunas rītausma", centriski labējā partija "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība", kreisā Reģionu partija, "Tautas un tiesiskuma savienība (centristi, nacionālisti)", konservatīvā partija "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti", kā arī "Miera koalīcija", kurā ir centriski kreisā Darba partija, labējā Lietuvas Kristīgās demokrātijas partija un centriski labējā Žemaišu partija.

Partiju sarakstiem iekļūšanai Seimā jāpārvar 5% barjera, bet apvienībām - 7% barjera.

Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos.

13.oktobrī notiks vēlēšanu pirmā kārta, kurā tiks ievēlēti visi daudzmandātu apgabala deputāti, kā arī tie vienmandāta apgabalu deputāti, kas saņems vairāk nekā pusi balsu. Pārējos vienmandāta apgabalos 27.oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta.

Balsstiesības ir vairāk nekā 2,3 miljoniem Lietuvas pilsoņu. 7,4% balsstiesīgo savu izvēli jau izdarījuši no otrdienas līdz ceturtdienai notikušajā iepriekšējā balsošanā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais