Ukrainas kara 974. diena. Jaunākā informācija [papildināts 19:01]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

19:01. Ukrainā līdz 2025.gada augustam plānots uzbūvēt rūpnīcu, kurā tiks ražoti Turcijas droni "Bayraktar", ceturtdien pavēstīja uzņēmuma "Baykar" vadītājs Haluks Bairaktars.

"Mēs esam pabeiguši būvniecību 80% apmērā, un šobrīd tiek pasūtītas iekārtas," ziņu aģentūrai "Reuters" Stambulā aizsardzības industrijas izstādē "Saha Expo" sacīja uzņēmuma vadītājs.

"Ražošanas uzsākšanas datumus būs atkarīgs no kara gaitas, bet ražotne būs gatava 2025.gada augustā," piebilda Bairaktars.

17:55. Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks negatīvi vērtē ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša dalību BRICS samitā Krievijā.

Preses konferencē pēc Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita Stefančuks uzsvēra, ka tikšanās Rīgā ir labākā parlamentārā atbilde uz BRICS samitu.

Stefančuks norādīja, ka viņam kā tās valsts pārstāvim, kura ir viena no ANO līdzdibinātājām, nav skaidrs, kāda bijusi ANO ģenerālsekretāra motivācija piedalīties samitā, kuru vada starptautisks kriminālnoziedznieks.

Tāpat Ukrainas parlamenta priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc Gutērrešam bija laiks doties uz BRICS samitu Krievijā, bet neatradās laiks, lai apmeklētu Ukrainas miera samitu, kas vasarā notika Šveicē.

16:54. Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita dalībnieki ceturtdien apstiprināja kopīgu paziņojumu, kurā aicina palielināt atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Samita dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā pausta apņēmība sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko, finansiālo, militāro un diplomātisko palīdzību, lai tiktu atjaunota tās suverenitāte un teritoriālā integritāte starptautiski atzītajās robežās, kas ietver arī Krimu.

Samits Rīgā šajās dienās Ukrainas atbalstam pulcējis parlamentāriešus no aptuveni 50 pasaules valstīm.

15:48. Krievijas likumdevēji ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprinājuši budžetu, kas nākamgad paredz aizsardzības izdevumu palielinājumu par gandrīz 30%.

Turpinot karu Ukrainā, Maskava jau ir palielinājusi militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš Padomju Savienības laikiem, lielos apjomos ražojot raķetes un bezpilota lidaparātus un maksājot lielas algas simtiem tūkstošu frontes karavīru.

Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē likumdevēji šodien apstiprināja budžeta projektu pirmajā lasījumā. Pret balsoja tikai viens deputāts. Likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā 14.novembrī.

14:52. Ukraina neatteiksies ne no centimetra savas teritorijas, ceturtdien Starptautiskās Krimas platformas trešajā parlamentārajā samitā Rīgā uzsvēra Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Viņš norādīja, ka Latvijas okupācija, Krimas tatāru deportācija, Krievijas agresija pret Ukrainu ir vienas ķēdes daļa un tā ir Krievijas nesodāmība. Stefančuks norādīja, ka ļaunums, kas nav iepriekš sodīts, izpaužas šodien, savukārt ļaunums, kas netiek sodīts šodien, izpaudīsies nākotnē. Tas ir tikai laika jautājums.

13:51. Krieviju nākamajā Ukrainas miera samitā varēs redzēt tad, kad pilnībā būs īstenots "uzvaras plāns", ceturtdien attālināti pievienojoties Starptautiskās Krimas platformas trešajam parlamentārajam samitam, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

13:22. Dienvidkoreja neizslēdz ieroču piegādes Ukrainai, liecina Dienvidkorejas ārlietu ministra izteikumi.

Dienvidkorejas ārlietu ministrs Čo Tējuls uzskata, ka Dienvidkoreja nevar palikt pasīva, reaģējot uz Ziemeļkorejas karavīru ierašanos Krievijā.

"Nedomāju, ka mēs esam tādā situācijā, ka varam vienkārši bezdarbīgi stāvēt malā, kad galu galā tas kļūs par draudu mūsu drošībai," parlamentā sacīja Čo Tējuls. Atbildot uz deputāta jautājumu, vai Dienvidkorejas valdība apsvērs tiešas ieroču piegādes Ukrainai, viņš sacīja, ka tiek izskatītas visas iespējas.

12:49. Mēs nevaram pieļaut Krievijas uzvaru Ukrainā, jo tas var izraisīt neprognozējamas sekas, Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samitā uzsvēra Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jussi Hallaaho. Viņš uzsvēra, ka Krievija kara sākumā izgāzās, jo bija cerējusi uz ātru Ukrainas sakāvi, bet tas nenotika un tagad Krievijā cer, ka karš tiks uzvarēts ilgtermiņā.

Hallaaho pauda nožēlu, ka pašlaik gan izskatās, ka laiks strādā par labu Krievijai, bet to iespējams labot un parādīt Krievijai, ka laiks ir tās sliktākais ienaidnieks.

12:07. Skaļi un skaidri jāpauž, ka starptautiskā sabiedrība nesamierināsies ar Krievijas imperiālismu, ceturtdien atklājot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS),

"Mums šodien atkal un atkal kā mantra ir jāatkārto, ka Krima ir Ukraina, Krievijas mēģinājumi mainīt robežas ar militāru spēku ir nelikumīgi, Krievijas pastrādātie noziegumi netiks paslaucīti zem tepiķa," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa klāstīja, ka Krievijas pastrādātie noziegumi tiks iztiesāti un vainīgie saukti pie atbildības. Mieriņa klāstīja, ka arī Krievijas sabiedrības pienākums ir nepārprotami noraidīt un vērsties pret Krievijas imperiālismu un noziegumiem. Saeimas priekšsēdētājas ieskatā būtu pamatoti to sagaidīt vismaz no tās Krievijas sabiedrības daļas, kas patlaban atradusi patvērumu demokrātiskās, vārda brīvību cienošās valstīs.

11:35. Demokrātiskajai sabiedrībai jābūt apņēmīgākai un nav jābaidās no Krievijas "sarkanajām līnijām", trešdien, 23.oktobrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) paziņojis Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku gada sanāksmēs Vašingtonā.

Ašeradens norādīja, ka Krievija izmanto un pakļauj bailīgos, bet respektē spēku, apņēmību, nepiekāpību. "Nevaram atļauties būt noguruši no ziņām par karu vai vienaldzīgi, neieinteresēti Ukrainas un ukraiņu atbalstīšanā. No šī kara iznākuma ir atkarīga arī mūsu kopējā drošība, tādēļ mūsu interesēs ir nelokāms atbalsts Ukrainai, kā arī turpmāka Krievijas militāro spēju ierobežošana, lai tā nespētu paplašināt tālāku agresiju," uzrunājot klātesošos, pauda Ašeradens.

11:00. Galvenais mērķis ir panākt taisnīgu mieru Ukrainā, taču, lai to sasniegtu, Krievija ir jāaptur, piedaloties Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita atklāšanā, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc viņas paustā, latvieši uzskata, ka Ukraina var uzvarēt šajā karā, ja partneri nodrošinās visu nepieciešamo atbalstu. Premjere akcentēja, ka Latvija dara savu, lai palīdzētu nodrošināt Ukrainas uzvaru. Viņa pieminēja, ka latvieši atceras, ko nozīmē dzīvot "Maskavas okupācijas ļaunumā".

10:19. Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 50 "Shahed" tipa trieciendroniem un nenoskaidrota tipa lidrobotiem, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki 40 no tiem notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.

Atbilstoši situācijai plkst.8.30 apstiprināta 40 pretinieka bezpilota lidaparātu notriekšana Odesas, Mikolajivas, Dņipropetrovskas, Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas, Čerkasu, Kirovohradas, Kijivas, Poltavas un Čerņihivas apgabalos. Septiņu krievu dronu lokācija pazaudēta, bet viens joprojām atrodas Ukrainas gaisa telpā. Vēl divi pagriezušies atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju.

09:13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 684 280 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9090 tankus, 18 254 bruņutransportierus, 19 719 lielgabalus un mīnmetējus, 1236 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 981 zenītartilērijas iekārtu, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 597 bezpilota lidaparātus, 2625 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 286 automobiļus un autocisternas, kā arī 3513 specializētās tehnikas vienības.

08:19. Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka sankciju iedarbībai vienmēr ir vajadzīgs laiks, tāpēc ar sankcijām panāktais efekts ne vienmēr hronoloģiski atspoguļojas notiekošajā karalaukā.

07:11. Neilgi pēc panāktās vienošanās sarunās ar ASV Eiropas Savienības Padome (ES MP) trešdienas vakarā apstiprinājusi daudzmiljardu aizdevumu Ukrainai no peļņas, ko nesuši iesaldētie Krievijas valdības līdzekļi. Ukraina šos līdzekļus saņems kā finansiālo palīdzību, trešdienas vakarā paziņoja ES PM.

Saskaņā ar sankcijām, ko ES noteikusi pret Maskavu pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī, iesaldēti aptuveni 210 miljardus lieli Krievijas bankas līdzekļi. Tiek lēsts, ka tie gadā ienes 2,5 līdz trīs miljardus lielu peļņu. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem atrodas ES.

00:10. Pasaulei ir jāturpina izgaismot Krievijas pastrādātie noziegumi, jāveido īpašs tribunāls to iztiesāšanai, kā arī jārod iespēja Ukrainas atbalstam novirzīt iesaldētos Krievijas aktīvus, paudusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) trešdien parlamentā uzņēma Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu Teodoru Rusopulu, lai spriestu par demokrātijas noturības stiprināšanas jautājumiem. Asamblejas prezidents parlamentā ieradies Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita ietvaros, kas rīt Ukrainas atbalstam norisināsies Rīgā.