Krievijai nav izdevies gūt starptautisku atbalstu BRICS samitā Kazaņā, ko apliecina arī trešdien pieņemtā Kazaņas deklarācija, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Kazaņas deklarācijā Krievijas sāktais karš Ukrainā pieminēts tikai vienu reizi, norāda analītiķi.
Deklarācijā teikts, ka visām parakstītājām valstīm jārīkojas saskaņā ar ANO Statūtu principiem, tai skaitā ievērojot valstu teritoriālo integritāti. BRICS valstis atzinīgi vērtē atbilstošus starpniecības priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt miermīlīgu kara risinājumu ar dialoga un diplomātijas palīdzību, teikts deklarācijā.
Kijiva uzsvērusi, ka "ANO Statūtu principi" ir galvenais veids, kā Ukraina var panākt mieru, un norādījusi uz Krievijas uzsāktā kara nelikumību, raugoties no starptautisko tiesību viedokļa.
Kā norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, Kazaņas deklarācija liecina, ka Krievijai nav izdevies eksportēt uz BRICS samita valstīm savus uzskatus par pasaules kārtības un globālās drošības arhitektūras maiņu.
Ukrainas Ārlietu ministrija piebildusi, ka deklarācija arī parāda, ka BRICS valstis nav vienotas Ukrainas kara jautājumā, iespējams, tāpēc, ka daudzas no šīm valstīm atbalsta ANO Statūtu principus.
Arī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests uzskata, ka BRICS samits nenovedīs pie starptautiska apstiprinājuma alternatīvai starptautiskā regulējuma sistēmai, ko vēlas izveidot Krievija, un norāda, ka Indija, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Brazīlija un Dienvidāfrika iebilst pret to, ka BRICS kļūst par koalīciju, kas vērsta pret ASV.
BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.
Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.
Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.