Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 1. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:17. Krievijas raķešu triecienā policijas iecirknim Harkivā piektdien nogalināts policists un vēl 30 cilvēki ievainoti, paziņojis Ukrainas Nacionālās policijas vadītājs Ivans Vihivskis.
18:22. ASV prezidenta vēlēšanās bažas ir saistītas ar nenoteiktību atbalstam Ukrainai un NATO, piektdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), vērtējot ASV varas maiņas iespējamo ietekmi uz atbalstu Ukrainai un NATO.
Siliņa pauda, ka galvenās bažas saistītas ar nenoteiktību, kas varētu iestāties uz kādu laiku un "varētu satricināt kādus mūsu drošības jautājumus". Viena līdera pozīcijās nenoteiktība ir lielāka nekā otra, viņa atzina.
Vienlaikus premjere šovasar esot saņēmusi "vismaz piecus dažādus apliecinājumus", ka ASV Kongress, ASV Senāts un Baltais nams izprot - šai politikai arī starptautiski ir jābūt stabilai un nevar atļauties to mainīt.
16:20. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs dosies uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ārlietu ministru sanāksmi Maltā, lai gan viņam ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, piektdien vēstīja Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti", atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāves Marijas Zaharovas teikto.
Tā būtu Lavrova pirmā vizīte kādā no ES dalībvalstīm, kopš ES 2022.gada februārī uzreiz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā viņam un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam noteica sankcijas.
15:45. Ziemeļkoreja atbalstīs Krieviju līdz uzvarai Ukrainā, vizītes Maskavā laikā paziņoja Ziemeļkorejas ārlietu ministre Čve Sonhi.
Pieaugot bažām par izolētās valsts karavīru iesaisti karā Ukrainā, Maskavā Čve tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Rietumvalstis paziņojušas, ka Krievijā ir tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kas tiek gatavoti nosūtīšanai uz fronti Ukrainā.
"Mēs atkārtojam, ka vienmēr stingri atbalstīsim mūsu biedrus Krievijā līdz uzvaras dienai," viņa teica pēc tikšanās ar Lavrovu.
14:13. Ukraina ir izstrādājusi vairākus civilās aviācijas atkopšanās plānus, kas paredz nozares atjaunošanos pēc aktīvās karadarbības izbeigšanas, kā arī karadarbības laikā ļoti ierobežojošos apstākļos, pēc starptautiskās konferences par krīžu pārvarēšanu aviācijas nozarē sacīja Civilās aviācijas aģentūra (CAA) operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs.
Viņš norādīja, ka konferencē dalībnieki iepazinās ar Ukrainas pārstāvju redzējumu par Ukrainas iespējām atsākt civilās aviācijas lidojumus.
Vincevs skaidroja, ka Ukrainas izstrādātais civilās aviācijas atkopšanās plāns ir izstrādāts, ņemot vērā visus riskus un nosakot konkrētus pasākumus risku izslēgšanai vai samazināšanai. Tāpat Vincevs atzina, ka ir nepieciešama sīkāka analīze, kā arī šādu lēmumu pieņemšanā ir iesaistītas daudz puses, tādēļ patlaban konkrētu lēmumu nav.
13:22. Oktobrī Krievijas karaspēks pret civiliem un militāriem objektiem Ukrainā raidīja 2023 "Shahed" tipa trieciendronus un nenoskaidrota tipa bezpilota lidaparātus, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
"No tiem Ukrainas aizstāvji notrieca/pārtvēra 1185 vienības, 738 vienībām tika zaudēta lokācija, bet vēl 29 bezpilota lidaparāti pameta mūsu valsts kontrolēto gaisa telpu," teiks ģenerālštāba paziņojumā "Telegram".
11:46. Maskava un Phenjana gatavo vienošanos par Ziemeļkorejas strādnieku nosūtīšanu uz militārajām rūpnīcām Krievijā, intervijā Dienvidkorejas radiostacijai KBS paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš gan neprecizēja tādas informācijas avotu un laiku, kad šāda vienošanās varētu tikt parakstīta.
Ekonomisti ziņo, ka Krievijā krasi trūkst darbaspēka, arī rūpniecības uzņēmumos. Tajā pašā laikā varas iestādes ir uzsākušas kampaņu pret viesstrādniekiem, galvenokārt no Vidusāzijas valstīm, un krasi samazina viņiem izsniegto darba atļauju skaitu. Maskava jau agrāk ir uzņēmusi strādniekus no Ziemeļkorejas, un vienlaikus Krievijā bija nedaudz vairāk nekā 30 000 Ziemeļkorejas darba migrantu.
10:52. Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 48 "Shahed" tipa trieciendroniem un nenoskaidrota tipa droniem, kā arī trim raķetēm H-59/69, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki no tiem notriekuši 31 bezpilota lidaparātu un vienu raķeti, pavēstīja Gaisa spēki.
Atbilstoši situācijai plkst.8 apstiprināta 31 pretinieka bezpilota lidaparātu notriekšana. Aktīvas pretdarbības rezultātā divas raķetes mērķi nesasniedza.
10:17. Krievijas karaspēks uzbrukumiem Ukrainā sācis izmantot dronus "Shahed-136" ar termobāriskām kaujas galviņām, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
ISW norāda, ka pie secinājuma par termobārisko kaujas galviņu, kas nereti tiek dēvētas arī par vakuuma bumbām, izmantošanu nonācis Kijivas Tiesu ekspertīžu pētniecības institūts, kas pārbaudīja atlūzas no droniem, kurus Krievija izmantoja, lai no 26. līdz 29.oktobrim uzbruktu Ukrainai. Turklāt Krievijas valsts aizsardzības konglomerāta "Rostec" meitasuzņēmums "Roseļektroņika" ir izstrādājis jaunu pārklājumu termobāriskās artilērijas sistēmām "TOS-1A Solncepek".
09:18. Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas. Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.
08:14. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 696 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1460 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9162 tankus, 18 470 bruņutransportierus, 20 039 lielgabalus un mīnmetējus, 1244 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 994 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 088 bezpilota lidaparātus, 2628 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 038 automobiļus un autocisternas, kā arī 3579 specializētās tehnikas vienības.
07:08. Krievijas armija veikusi raķešu uzbrukumu, trāpot Odesas ugunsdzēsēju depo. Uzbrukumā cietuši divi ugunsdzēsēji, vēsta pravda.com.ua. Abi glābēji šobrīd atrodas slimnīcā. Krievijas uzbrukumā tika sabojātas arī ugunsdzēsēju mašīnas un pats ugunsdzēsēju depo.
00:10 Krievijas Kurskas apgabalu sasnieguši līdz 8000 Ziemeļkorejas karavīru, kas ir gatavi tuvākajās dienās iesaistīties kaujās pret Ukrainas spēkiem, ceturtdien paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Blinkens sacīja, ka no 10 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas, kā uzskata ASV, ir ieradušies Krievijā, līdz 8000 jau ir izvietoti Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu.
"Mēs vēl neesam redzējuši, ka šie karavīri būtu nosūtīti kaujās pret Ukrainas spēkiem, bet mēs sagaidām, ka tas notiks tuvākajās dienās," preses konferencē pēc ASV un Dienvidkorejas sarunām sacīja Blinkens.
Krievija apmācījusi Ziemeļkorejas karavīrus artilērijas un bezpilota lidaparātu izmantošanā, kājnieku pamata operācijās, tai skaitā tranšeju attīrīšanā, kas liecina, ka Maskava plāno izmantot šos spēkus frontes operācijās, norādīja Baidens.
Ja šie karavīri iesaistīsies kaujās vai kaujas atbalsta operācijās, tie kļūs par likumīgiem militārajiem mērķiem, viņš piebilda.