Hakeri uzbrūk Francijas uzņēmumam un pieprasa bagetes 125 tūkstošu dolāru vērtībā

© Pixabay

Uzņēmums “Schneider Electric” šonedēļ apstiprināja, ka izmeklē izspiedējvīrusu grupas “Hellcat” apgalvojumus par vairāk nekā 40 GB saspiestu datu nozagšanu. Hakeri Francijas daudznacionālajai enerģijas pārvaldības kompānijai pieprasa samaksāt 125 000 ASV dolāru bagetēs vai arī tiks nopludināta sensitīva klientu un operatīvā informācija, vēsta “The Register”.

Un jā, tas ir uzrakstīts pareizi: maksājums bagetēs - maizē.

“Schneider Electric” atteicās atbildēt uz “The Register” konkrētajiem jautājumiem par ielaušanos, tostarp, vai uzbrucēji patiešām vēlas 125 000 dolārus bagetēs vai arī viņi samierināsies ar kriptovalūtu.

Tomēr pārstāvis medijam pa e-pastu nosūtīja šādu paziņojumu:

"Schneider Electric” izmeklē kiberdrošības incidentu, kas saistīts ar nesankcionētu piekļuvi vienai no mūsu iekšējām projektu izpildes izsekošanas platformām, kas tiek mitināta izolētā vidē. Mūsu globālās incidentu reaģēšanas komanda ir nekavējoties mobilizēta, lai reaģētu uz incidentu. “Schneider Electric” produkti un pakalpojumi paliek neskarti. ”.

Izspiedējprogrammatūras komanda “Hellcat” tikmēr apgalvo, ka ieguvusi piekļuvi “Schneider Electric” infrastruktūrai, izmantojot 40 miljardus dolāru vērtā enerģijas giganta “Atlassian Jira” sistēmu.

"Ielaušanās apdraud kritiskos datus, tostarp jaunus projektus, kā arī vairāk nekā 400 000 lietotāju datu rindas, kas kopā pārsniedz 40 GB saspiestu datu," savā vietnē publicēja noziedznieki.

Ļaundari arī apsolīja dzēst datus brīdī, kad franču firma nodos maizi.

"Šīs prasības neizpildes rezultātā tiks izplatīta kompromitēta informācija," viņi draudēja. "Paziņojot par šo ielaušanos publiski, izpirkuma maksa samazināsies par 50 procentiem, tā ir jūsu izvēle, Oliver..."

Tiek pieņemts, ka ar vārdu "Oliver" tiek uzrunāts Olivers Blūms, kurš pirmdien tika paziņots par “Schneider” jauno izpilddirektoru.

Šis ir jau trešā ielaušanās “Schneider Electric” datu sistēmās pēdējo divu gadu laikā.

Pasaulē

Prioritāte ir līdz 2030.gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu - tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas valdības ministriem uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane.

Svarīgākais