Ukrainas kara 992. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:43]

© pexels.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:43 11.novembrī Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Hanno Pevkurs, viesojoties Kijevā, paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

20:49 Krievijas apšaudēm kļūstot intensīvākām, Ukrainas Harkivas apgabalā dots rīkojums par vēl desmit ciematu piespiedu evakuāciju, pirmdien paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Siņehubovs televīzijā skaidroja, ka ienaidnieks pastāvīgi apšauda apdzīvotās vietas teritorijās ap Borovas ciematu Oskilas upes austrumu krastā.

Iepriekš līdzīgi rīkojumi par evakuāciju tika izdoti arī attiecībā uz ciematiem Kupjanskas rajonā.

Saskaņā ar Siņehubova sacīto kopš 10.septembra evakuēti aptuveni 6500 cilvēku, tai skaitā aptuveni 500 nepilngadīgie.

Krievi Kupjansku sagrāba neilgi pēc tam, kad 2022.gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bet ukraiņi to atguva aptuveni sešus mēnešus vēlāk.

19:55 Krievijas varasiestāžu represijas pret disidentiem kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir daudz par zemu novērtētas, un patiesībā tūkstošiem krievu un ukraiņu ir ieslodzīti cietumā politisku iemeslu dēļ, ziņu aģentūrai AFP norādījusi Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memoriāls".

Krievijā jau agrāk bija slikts stāvoklis cilvēktiesību jomā, taču kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā politiskās represijas sasniegušas mērogu, kāds nav pieredzētas kopš komunistiskā režīma laikiem.

"Memoriāls" uzskata, ka Krievijā politieslodzīto ir daudz vairāk, nekā cilvēktiesību organizācijas apzinās.

"Memoriālam" 2022.gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija, bet Krievijā organizācija ir aizliegta.

Organizācijas politieslodzīto atbalsta nodaļas vadītājs Sergejs Davidis AFP sacīja, ka Krievijas varasiestādes ir aizturējušas aptuveni 7000 ukraiņu civiliedzīvotāju. Līdzīgu skaitli aplēsusi arī ukraiņu nevalstiskā organizācija "Pilsonisko brīvību centrs".

18:56 Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā esot notriekusi 70 Ukrainas lidmašīnu tipa bezpilota lidaparātus, no kuriem vairāk nekā 30 virzījās Maskavas virzienā.

18:03. Krievijas uzbrukumā bojāts aizsprosts netālu no frontes līnijas Doneckas apgabalā, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Bojāts aizsprosts Kurahoves rezervuārā, un pastāv risks, ka var applūst apdzīvotās vietas pie Vovčas upes Dņipropetrovskas un Doneckas apgabalos.

Ūdens līmenis upē vietām paaugstinājies par 1,2 metriem, ziņo Doneckas apgabala gubernators.

17:19. Krievijas spēki Krivij Rihas pilsētā ar ballistisko raķeti trāpījuši piecstāvu dzīvojamai ēkai. Pilsētas varas iestādes ziņo, ka daži cilvēki guvuši ievainojumus, un notikuma vietā strādā glābēji.

"Briesmoņi, kuri apgalvo, ka šauj tikai ar "augstas precizitātes" ieročiem, ar ballistisko raķešu palīdzību trāpīja daudzstāvu dzīvojamai ēkai. Notiek meklēšanas un glābšanas operācija... Ir ievainotie, kuri jau nogādāti slimnīcā," paziņojis Oleksandrs Vilkuls, Krivij Rihas Aizsardzības padomes vadītājs

16:21. Ukrainas Aizsardzības ministrija un Stratēģiskās rūpniecības ministrija ir parakstījušas virkni īstenošanas līgumu ar Dānijas Aizsardzības ministriju par kopējo summu aptuveni 535 miljoni eiro, vēsta "European Pravda".

Dokumentos ir pabeigti līgumi, kas izklāstīti nodomu protokolā, kas tika parakstīts septembra beigās Kijevā. Tie atļauj veikt vairākus iepirkumus no Ukrainas aizsardzības rūpniecības nozarēm aptuveni 535 miljonu eiro vērtībā. Dānijas un Zviedrijas valdības nodrošina naudu, tāpat kā procenti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

14:34. Krievijas armija ir pavirzījusies tuvāk Kurahovai Doņeckas apgabalā un pat reizēm veic iebrukumus ar militāro tehniku. Tomēr pilsētu joprojām stingri kontrolē Ukrainas aizsardzības spēki, jo īpaši Ukrainas Bruņoto spēku 46. atsevišķā gaisa desanta brigāde, vēsta "Ukrainska Pravda".

"Ienaidnieks cenšas iegūt uguns kontroli pār ceļiem, kas ved uz Kurahovi, izlauzties cauri aizsardzībai un sasniegt pilsētas nomali. Viņi spēcīgi uzbrūk pilsētai, izmantojot vadāmās aviācijas bumbas un artilēriju," ziņo kareivji attiecīgajā frontes sektorā.

13:18. Nelegālā militārā formējuma "Doņeckas Tautas Republika" tā dēvētā Augstākā tiesa astoņiem Ukrainas karavīriem piespriedusi 17 gadu cietumsodu par iespējamu Mariupoles bombardēšanu, Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja pavēstījusi vietnē "Telegram".

Krievijas atbalstītie separātisti ir piesprieduši sodu karavīriem no Ukrainas 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes.

Krievijas izmeklētāji paziņoja, ka laikā no 2022. gada marta līdz aprīlim, atrodoties Mariupolē, apsūdzētie "izpildīja augstākās vadības noziedzīgās pavēles", izšaujot vairākus šāvienus no granātmetēja ar augstām trieciena īpašībām.

12:16. Ukraiņu karavīri notriekuši 39 trieciendronus "Shahed" un divas vadāmās raķetes, ko Krievija naktī uz pirmdienu raidīja uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Krievi kopumā uz Ukrainu raidījuši 74 lidrobotus un divas raķetes H-59/69, teikts paziņojumā.

11:16. Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons vēl "pēdējo reizi" mēģinās pārliecināt ASV prezidentu Džo Baidenu par labu tam, lai tiktu dota atļauja Ukrainai ar raķetēm "Storm Shadow" veikt triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz saviem avotiem. Makrons un Stārmers par to runās pirmdien Parīzē.

Londona cer, ka Baidens, cenšoties stiprināt savu ārpolitisko mantojumu, beidzot dos atļauju, uz ko Kijiva gaida jau vairākus mēnešus.

Ukrainas līderi uzskata, ka tālā darbības rādiusa raķešu izmantošana triecieniem dziļi Krievijas teritorijā palīdzēs mainīt kara gaitu.

Cita starpā tas varētu būt veids, kā apturēt Krievijas lidmašīnas, kas lido bombardēt Ukrainu, norāda laikraksts.

10:05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 710 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1770 iebrucēji.

08:40. Papildināts: Krievijas karaspēka triecienos Zaporižjā un Mikolajivā naktī uz pirmdienu nogalināti seši cilvēki - Zaporižjā viens, bet Mikolajivā pieci cilvēki, pavēstīja vietējās varasiestādes un amatpersonas. Krievi Zaporižjai veikuši trīs aviācijas triecienus. Tie notikuši ap plkst.1.30, pavēstīja glābēji. Ievainoti 18 cilvēki, arī pieci bērni, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.

08:12. Vācijas kanclers Olafs Šolcs telefonsarunā ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu runājis par miera atjaunošanu Eiropā, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Gēbeštreits. "Kanclers uzsvēra federālās valdības vēlmi turpināt desmitgadēm ilgo veiksmīgo sadarbību starp abām valdībām. Viņi arī vienojās sadarboties, lai atjaunotu mieru Eiropā," pauda Gēbeštreits.

07:22. Krievijas karaspēka triecienos Zaporižjā un Mikolajivā naktī uz pirmdienu nogalināti vismaz pieci cilvēki - Zaporižjā viens, bet Mikolajivā vismaz četri cilvēki, pavēstīja vietējās varasiestādes un amatpersonas.

Krievi Zaporižjai veikuši trīs aviācijas triecienus. Tie notikuši ap plkst.1.30, pavēstīja glābēji.

"Uzbrukuma rezultātā gāja bojā viens cilvēks. Jau deviņi cilvēki ir vērsušies pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības ievainojumu dēļ. Cietušo vidū ir 15 gadus veca meitene un divi četrus un 17 gadus veci zēni. Ievainoto skaits tiek precizēts," teikts Valsts ārkārtas situāciju dienesta paziņojumā.

Sprādziena vilnis daļēji sagrāva divstāvu dzīvojamo ēku, nodarīti postījumi hostelim un autosalona ēkai.

00:10. Francijas nacionālās aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekorns paziņojis, ka Parīze turpinās sniegt militāru atbalstu Ukrainai pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, ziņo pravda.com.ua.

"Militārais atbalsts ir ļoti svarīgs, un pat tad, kad karš ir beigsies, mums jāturpina stiprināt Ukrainas armiju," viņš piebilda. Tostarp Francijas aizsardzības ministrs paziņoja arī par Ukrainas karavīru apmācību programmas pagarināšanu. Programmas ietvaros franču karavīru vadībā tiek apmācīti 2000 karavīru. "Otrkārt, turpināsim sniegt atbalstu. Iestājoties ziemai, Krievijas triecieni Ukrainas teritorijā, visticamāk, pastiprināsies. Mēs atkal piegādāsim Mistral raķetes (pretgaisa raķešu sistēmām)."







Pasaulē

ASV otrdien pavēstīja, ka nesamazinās militāro palīdzību Izraēlai, jo tā mēģina uzlabot humānās palīdzības piegādi kara pārņemtajai Gazas joslai, lai gan humānās palīdzības aģentūras uzskata šos mēģinājumus par nepietiekamiem.

Svarīgākais