Ukrainas kara 1002. diena. Jaunākā informācija [papildināts 19:36]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 21. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

19:36 Ukrainas-Krievijas kara fronte šobrīd ir mazāk stabila nekā jebkurā brīdī kopš pilna mēroga kara sākuma posma, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.

Ziņojuma galveno tēzi Lielbritānijas parlamenta komitejas sēdē pauda arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

Pirms iebrukuma Ukrainā Krievija centās izveidot modernu un kaujas spējīgu armiju, kas būtu apmācīta veikt sarežģītas vispārējās militāras operācijas, teikts britu izlūku ziņojumā.

Pēc vairāk nekā 1000 pilna mēroga kara dienām Krievijas sauszemes spēki radikāli atšķiras no šīs armijas.

Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, teikts ziņojumā, tā autoriem gan nepaskaidrojot, kā iegūtas šīs aplēses.

Lielākā daļa personāla ir minimāli apmācīta. Uzbrukumā Krievijas komandieri izmanto visvienkāršāko taktiku, lai gan tā ir saistīta ar lieliem zaudējumiem.

Krievija ir zaudējusi arī 3500 tankus un 7500 bruņumašīnas. Vienīgais veids, kā kompensēt šos zaudējumus, ir lielais no Padomju Savienības mantotais tehnikas krājums.

Taču, neraugoties uz milzīgajām izmaksām, Krievijas teritoriālie ieguvumi 2024.gadā paātrinājušies.

Tie balstīti Krievijas vadības tolerancē pret zaudējumiem un Krievijas sauszemes spēku kvantitatīvo pārsvaru pār Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Šādos apstākļos "frontes līnija šobrīd ir mazāk stabila nekā jebkurā brīdī kopš konflikta sākuma posmiem," norāda britu izlūkdienests.

18:51. Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro nav izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet gan eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, ceturtdien paziņoja ASV amatpersona, mazinot uzbrukuma nozīmīgumu.

"Krievija varbūt cenšas izmantot šo iespēju, lai mēģinātu iebiedēt Ukrainu un tās atbalstītājus, bet tas nebūs spēles izšķirošais faktors šajā konfliktā," sacīja ASV amatpersona.

Vairāki Rietumu mediji iepriekš bija atsaukušies uz analītiķu un amatpersonu teikto, ka Krievija nav izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet tuvāka darbības rādiusa ballistisko raķeti.

18:23. ASV ceturtdien noteica sankcijas desmitiem Krievijas banku, tajā skaitā trešajai lielākajai bankai "Gazprombank" un tās sešiem ārvalstu meitasuzņēmumiem, lai ierobežotu Krievijas iespējas izvairīties no sankcijām.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena sacīja, ka sankcijas vēl vairāk ierobežos Krievijas militāros centienus un apgrūtinās Kremļa iespējas izvairīties no ASV sankcijām un finansēt un apgādāt savu armiju.

"Gazprombank" bija lielākā Krievijas banka, kurai vēl nebija noteiktas sankcijas.

Turklāt sankcijas skāra vairāk nekā 50 starptautiski saistītas Krievijas bankas, 40 Krievijas vērtspapīru reģistrētājus un 15 Krievijas finanšu amatpersonas.

17:47. Eiropas Savienībai (ES) jāizmanto visas iespējas un jebkurš instruments, lai samazinātu ienākumus Krievijas budžetā, vienlaikus aizsargājot ES uzņēmējus, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien piedalījās sanāksmē par ES kopējo tirdzniecības politiku.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže klāstīja, ka starptautiskā tirdzniecībā ir jāspēj nodrošināt, lai gan nacionālie ES, gan mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi nonāktu tajās valstīs, kuras ievēro starptautiskās tiesības un ANO statūtu pamatprincipus, nevis pie agresoriem.

"Pērkot preces no Krievijas un Baltkrievijas, šī nauda nonāk Krievijas budžetā un palīdz finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tas nav pieņemami," akcentēja ārlietu ministre.

17:13. Rīgā piektdien norisināsies Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12.sanāksme, kuru ar uzrunu atklās ārlietu ministre Baiba Braže (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Sanāksmē piedalīsies un to vadīs Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra. ĀM norāda, ka kopš 2023.gada janvāra Pamatgrupa par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu diskutē par juridiskiem risinājumiem, kā novērst nesodāmību par agresijas noziegumu pret Ukrainu un izveidot efektīvu Īpašu tribunālu ar visplašāko starpreģionālo atbalstu.

15:44. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija informējusi Kongresu, ka plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru (4,4 miljardu eiro) apjomā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Saskaņā ar "Bloomberg" rīcībā esošo vēstuli tas ir pēdējais no vairākiem soļiem, kuru mērķis ir palielināt atbalstu Kijivai pirms jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā.

Parāda dzēšana "palīdzēs Ukrainai uzvarēt un ir Savienoto Valstu un to ES, G7 un NATO partneru nacionālajās interesēs", teikts Valsts departamenta 18.novembra vēstulē Kongresam.

Baltais nams vēlas anulēt pusi no deviņu miljardu dolāru aizdevuma, kas Ukrainai tika piešķirts kā daļa no aprīlī apstiprinātās papildu atbalsta pasākumu paketes. Visa pakete tiek lēsta 60 miljardu dolāru apmērā.

14:05. Krievijas raķetes triecienā Krivijrihā, Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā, ievainoti vismaz 15 cilvēki, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Deviņi cilvēki hospitalizēti, paziņoja Dņipropetrovskas apgabala pārvaldes vadītājs Serhijs Lisaks.

Raķete trāpīja administratīvajai ēkai. Bojātas vēl desmit dzīvojamās ēkas.

11:37. Krievija uzbrukumā Dņipro ar starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež" nodarīti postījumi kādam rūpniecības uzņēmumam, dzīvojamajām mājām un garāžām. Raķešu triecienā cietuši divi cilvēki.

11:00. Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, hiperskaņas raķeti "Kinžal" un septiņas spārnotās raķetes H-101, no kurām Ukrainas Gaisa spēki sešas notriekuši.

"2024.gada 21.novembra rītā no plkst.5 līdz plkst.7 Krievijas karaspēks uzbruka Dņipro pilsētai (uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai) ar dažāda veida raķetēm," paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

No Krievijas Astrahaņas apgabala tika izšauta starpkontinentālā ballistiskā raķete, no Tambovas apgabala iznīcinātājs MiG-31K izšāva hiperskaņas raķeti "Kinžal", bet no stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS Volgogradas apgabalā tika izšautas septiņas raķetes H-101, teikts Ukrainas Gaisa spēku paziņojumā.

10:33. Šodien Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz vēl uz gadu pagarināt valsts sniegto atbalstu ukraiņiem - nākamgad ukraiņu atbalstam Latvijā kopējā paredzētā summa ir 65 miljoni eiro.

08:03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 727 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1510 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9398 tankus, 19 143 bruņutransportierus, 20 731 lielgabalu un mīnmetēju, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1003 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 259 bezpilota lidaparātus, 2756 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 745 automobiļus un autocisternas, kā arī 3674 specializētās tehnikas vienības.

07:08. Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele savulaik bremzējusi strauju Ukrainas uzņemšanu NATO, bažījoties par Krievijas militāro reakciju, liecina viņas memuāri, kuru fragmentus pirms to laišanas klajā publicējis laikraksts "Die Zeit".

Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021) tirdzniecībā parādīsies otrdien.

00:10. Trešdien, 20.novembrī, no sociālajiem tīkliem kļuva zināms par iespējamo nāvessodu sagūstītajiem ukraiņu aizstāvjiem, kuri tika ielenkti Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā, ziņo pravda.com.ua.