Ukrainas kara 1003. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:06]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 22. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:06. Lielbritānijas tiesā apsūdzētais Džeiks Rīvss piektdien atzina savu vainu ar Ukrainu saistīta uzņēmuma dedzināšanā Londonā, kas, pēc prokuroru teiktā, tika veikta Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" uzdevumā.

23 gadus vecais Rīvss Londonas Vuličas kroņa tiesā atzina vainu dedzināšanā vainu pastiprinošos apstākļos un skaidras naudas pieņemšanā no ārvalstu izlūkdienesta.

Viņš ir viens no sešiem apsūdzētajiem saistībā ar 20.martā notikušo ugunsgrēku rūpnieciskajā ēkā Leitonā, Londonas austrumos. Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti 60 ugunsdzēsēji.

Saskaņā ar tiesas dokumentiem vīrieši, atbilstoši apsūdzībām, bija nodarījuši kaitējumu īpašumam, kas "pieder ukrainim", grupējuma "Vagner" uzdevumā. "Vagner" Apvienotajā Karalistē atzīts par teroristisku organizāciju.

17:32. Rīgā starptautisko tiesību eksperti piektdien vienojas turpināt darbu pie tribunāla izveides Krievijas sodīšanai par agresijas noziegumu Ukrainā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu pieņemts Vīnes-Rīgas paziņojums, kurā pausta apņemšanās turpināt strādāt, lai izveidotu tribunālu. ĀM akcentē, ka tas ir pirmais un pagaidām vienīgais plašākai sabiedrībai izplatītais dokuments, kurā atspoguļoti un nostiprināti līdz šim panāktie kompromisi.

Atklājot sanāksmi, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uzsvēra, ka ir jāliek pamati taisnīgam un ilgtspējīgam mieram - ir jāpanāk progress Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanā. Viņa norāda, ka Krievijas centieni iznīcināt Ukrainas kultūru, valodu, simbolus apliecina tās agresijas koloniālo dabu.

16:35 Ņemot vērā Krievijas triecienu Ukrainai ar jauna eksperimentāla tipa raķeti, Kijiva strādā pie tā, lai saņemtu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas THAAD vai modernizētu sistēmas "Patriot", ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" apliecināja avots Ukrainas armijas ģenerālštābā.

"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju šo jauno eksperimentālo raķešu skaits ir ļoti ierobežots," norādīja sarunbiedrs.

Ukrainas armijas vadība uzskata, ka Krievijas mērķis ir ukraiņus iebiedēt.

"Pēc visām īpašībām - gan augstuma, gan ātruma ziņā - tās ir pārākas par parastajām raķetēm," sacīja ģenerālštāba pārstāvis.

Pēc sarunbiedra teiktā, patlaban notiek sarunas ar ASV pusi par attiecīgo sistēmu piegādi.

Tiek apsvērtas divas iespējas, kā notriekt šīs raķetes - vai nu modernizēt sistēmas "Patriot", vai arī iegūt sistēmas THAAD.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis pavēstīja, ka Krievijai varētu būt līdz desmit raķetēm, ar kādu ceturtdien tika uzbrukts Dņipro pilsētai.

Skibickis paskaidroja, ka, lai raķeti Krievijā sāktu ražot masveidā, jāveic vismaz desmit izmēģinājuma starti, un trieciens Dņipro arī bija sava veida izmēģinājums.

16:06 īgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanā, tiekoties ar Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietnieci Irīnu Mudru, uzsvēra tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre šodien tikās ar Mudru, kā arī Ukrainas tieslietu un ārlietu ministriju pārstāvjiem, lai diskutētu par Krievijas atbildības jautājumiem.

Rīgā šodien notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Tieslietu ministre norāda, ka viņa vēlas, lai Rīgas sanāksme kļūtu par nozīmīgu soli Īpašā tribunāla izveides procesā, virzot diskusijas no ekspertu uz politisko līmeni. Lai to panāktu, ir būtiski aktīvi strādāt pie kompromisu atrašanas, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem un demonstrējot kopīgu apņēmību nodrošināt taisnīgumu un atbildību par pastrādātajiem noziegumiem globālā mērogā. Mums kopīgiem spēkiem Krievija ir jāaptur - tas ir visas Eiropas drošības jautājums, uzsvēra ministre.

Tikšanās laikā Ukrainas puse pauda pateicību Latvijai par aktīvo atbalstu un sanāksmes organizēšanu, kā arī cerību, ka jau nākamgad būs iespējams panākt politisko vienošanos par īpašā tribunāla izveidi. Tāpat tika diskutēts par sadarbību reģionālajos formātos tieslietu ministru ietvaros un nākotnes prioritātēm, tostarp zaudējumu reģistra paplašināšanu un aktīvāku darbību Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanā Ukrainai.

Tiekoties tika apspriests arī Zaudējumu reģistrs par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, kas 2023.gada maijā izveidots ar 43 valstu un Eiropas Savienības atbalstu. Līdz šim iesniegti vairāk nekā 12 000 pieteikumu. Nākotnē plānots izveidot pilnīgu kompensācijas mehānismu un iesaistīt vairāk valstu.

Tika apspriesti arī jautājumi par Krievijas Centrālās bankas aktīvu mobilizāciju un iespēju izmantot iesaldētos līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī par Latvijas lomu starptautiskajā koalīcijā ģimenēm nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanai. Ir jāmeklē veidi, kā atgriezt nolaupītos bērnus, kurus Krievija nelikumīgi deportējusi un veic piespiedu asimilāciju. Kopš 2022.gada 24.februāra Krievija ir deportējusi vismaz 20 000 Ukrainas bērnu, no kuriem Ukrainai līdz šim izdevies atgriezt apmēram 1000 bērnu.

13:44 Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu varētu sākt darbu pāris gadu laikā, piektdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra.

Rīgā norisinās Pamatgrupas par tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12.sanāksme. Mudra pateicās Latvijai, Latvijas Ārlietu ministrijai un ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) par Pamatgrupas sanāksmes organizēšanu.

Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tribunāla izveide ir viena no Ukrainas galvenajām prioritātēm - tas ir būtisks jautājums taisnīguma nodrošināšanai. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot atbildības sistēmu, lai agresorvalsti sauktu pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.

12:21 Bažījoties par iespējamo Krievijas triecienu valdības ēku kvartālam Kijivā, atcelta piektdien paredzētā Ukrainas parlamenta sēde, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi.

Parlamenta aparāta darbinieki uz laiku strādā attālināti.

Savukārt Ukrainas prezidenta birojs strādā ierastā režīmā.

11:43. NATO un Ukraina nākamnedēļ Briselē apspriedīs Krievijas eksperimentālās hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķetes izšaušanu pret Ukrainu, piektdien paziņojuši diplomāti.

NATO un Ukrainas padomes valstu vēstnieki otrdien tiksies, lai apspriestu ceturtdien notikušo uzbrukumu Dņipro, ziņu aģentūrai AFP atklāja amatpersonas. Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Krievija triecienā Ukrainai izmēģinājusi jaunu vidēja darbības rādiusa raķeti, dodot mājienu, ka tā spēj nest kodolgalviņu.

Sākotnēji izskanēja informācija, ka Krievija izšāvusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet ASV amatpersona vēlāk paziņoja, ka tā bijusi eksperimentāla vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete. Pēc amatpersonas teiktā, Krievijai visticamāk, ir tikai dažas šādas eksperimentālas raķetes

11:30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 728 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9399 tankus, 19 156 bruņutransportierus, 20 736 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 260 bezpilota lidaparātus, 2764 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 777 automobiļus un autocisternas, kā arī 3675 specializētās tehnikas vienības.

11:06. Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi, draudot Rietumiem, liecina par nekonsekvenci "sarkano līniju" definēšanā, liekot apšaubīt gatavību eskalēt situāciju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Ne jaunās eksperimentālās raķetes raidīšana uz Ukrainu ceturtdien, ne sekojušais Putina paziņojums, kurā viņš draudēja Rietumvalstīm, kas atļāvušas Ukrainai veikt tāla darbības rādiusa raķešu triecienus Krievijas teritorijā, "nenozīmē būtisku pavērsienu Krievijas triecienspējā vai gatavībā izmantot kodolieročus", uzskata ISW analītiķi. Viņi atgādina, ka ar ASV raķetēm ATACMS un britu raķetēm "Storm Shadow" Ukraina jau kopš 2023.gada aprīļa regulāri uzbrūk okupētajai Krimai, kuru Krievija uzskata par savu teritoriju.

10:03. Krievijas trieciendronu "Shahed" uzbrukumā dzīvojamo ēku mikrorajonam Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Sumos naktī uz piektdienu nogalināti divi cilvēki, paziņoja Sumu apgabala kara administrācija.

Vēl 12 cilvēki ievainoti. Mikrorajonā notiek glābšanas darbi.

09:28. Eksperimentālā hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķete, ko Krievija ceturtdien raidīja uz Ukrainu, neietekmēs ne kara gaitu, ne NATO atbalstu Kijivai, ceturtdienas vakarā uzsvēra Ziemeļatlantijas alianse.

"Šī ieroča izmantošana nemainīs konflikta gaitu un neatturēs NATO sabiedrotos no atbalsta Ukrainai," paziņoja alianses preses pārstāve Fara Dahlalla. Viņa nosauca šīs raķetes raidīšanu uz Ukrainu par "vēl vienu piemēru Krievijas uzbrukumiem Ukrainas pilsētām".

08:22. Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka bruņotajam konfliktam Ukrainā ir "globāla" kara pazīmes, un deva mājienu par iespējamiem Krievijas triecieniem Rietumvalstīm.

Putins uzrunā Krievijas iedzīvotājiem bāra Ukrainas sabiedrotos par atļauju Kijivai lietot Rietumu piegādātos ieročus triecienu izdarīšanai mērķiem Krievijas teritorijā un brīdināja par iespējamu atriebību. Ukraina pēdējo dienu laikā pirmoreiz ir raidījusi uz Krievijas teritoriju ASV un Lielbritānijas piegādātas raķetes.

07:10. Krievijas Kurskas apgabalā, kura daļu kontrolē Ukrainas bruņotie spēki un kur pret tiem Krievijas spēku sastāvā karo Ziemeļkorejas karavīri un virsnieki, ir ievainots Ziemeļkorejas armijas ģenerālis, ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).

Sīkāku ziņu par notikušo vēl nav, bet ir pieminēts, ka ģenerālis "nesen" tika ievainots Ukrainas spēku triecienos Kurskas rajonā.

00:10. Krievijas trieciens Ukrainai ar jaunu ballistisko raķeti ir kara mēroga nopietna paplašināšana, ceturtdien sociālajos tīklos pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.