Vjetnamā aizturēts Baltkrievijas opozīcijas aktīvists Vasiļs Verameičiks, kuram Lietuva iepriekš atteica patvērumu, un pēc izdošanas Baltkrievijai viņam draud apsūdzības terorismā un var tikt piespriests nāvessods, paziņoja Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji.
34 gadus veco Verameičiku pagājušajā nedēļā pēc Baltkrievijas lūguma aizturēja Vjetnamā, kurp viņš bija devies pēc tam, kad Lietuva viņam atteica patvērumu.
Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (VDK) paziņoja, ka viņam draud apsūdzības terorismā saistībā ar viņa piedalīšanos Kastusa Kaļinouska pulkā, kas apvieno Ukrainā karojošos baltkrievus. Baltkrievijā pulks atzīts par teroristisku organizāciju.
Autoritārās valsts likumos par terorismu draud līdz mūža ieslodzījumam vai pat nāvessods.
Verameičiks ir pirmais Kaļinouska pulka pārstāvis, kas aizturēts Baltkrievijā. Valsts televīzija trešdienas vakarā pārraidīja video, kurā redzams, kā Verameičiks rokudzelžos tiek izvests no lidmašīnas Minskā.
Verameičiks ir Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomes loceklis. 2020.gadā viņš piedalījās protestos pret diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu. Nākamajā gadā viņš aizbēga uz Ukrainu, lai izvairītos no kriminālvajāšanas. Tur pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma viņš pievienojās Kaļinouska pulkam un līdz 2022.gada aprīlim cīnījās Ukrainas karaspēka pusē, bet tika ievainots un aizgāja no pulka.
Vēl kādu laiku viņš Ukrainā esot palīdzējis kā brīvprātīgais, tad saņēmis Polijas humāno vīzu un devies pie ģimenes, kura tolaik dzīvoja Lietuvā, vēsta telekanāls "Belsat".
Žurnāliste Aļona Dubovika "Belsat" stāstīja, ka sākotnēji Verameičiks nav vēlējies lūgt patvērumu Lietuvā, jo lūguma izskatīšanas laikā nevarētu izbraukt no valsts. Tomēr vēlāk izlēmis lūgt pagaidu uzturēšanās atļauju kā savas Lietuvā dzīvojošās sievas dzīvesbiedrs. Izskatīšanas laikā viņš devies uz Gruziju, kur saņēmis informāciju, ka pagaidu uzturēšanās atļauju Lietuva viņam atteikusi, atzīstot viņu par draudu nacionālajai drošībai agrākā dienesta Baltkrievijas armijā dēļ.
Aktīvista sieva Jauheņija Verameičika izdevumam "Naša ņiva" stāstīja, ka no Lietuvas Migrācijas dienesta saņemtajā dokumentā teikts, ka viņas vīram, dienējot Baltkrievijas armijā, bija "jāatbalsta Baltkrievijas valdība un tās agresīvā ārpolitika, kas apdraud Lietuvas nacionālo drošību". Un, tā kā "Baltkrievijas valsts iestādēs strādājošo personu uzticamību un lojalitāti valstij kontrolē Baltkrievijas izlūkdienesti un drošības dienesti", tad personu "var izmantot Baltkrievijas izlūkdienestu un drošības dienestu uzdevumu veikšanai".
Verameičiks, piesakoties legālam statusam Lietuvā, norādīja, ka no militārā dienesta Baltkrievijā atvaļinājies 2016.gadā ar leitnanta pakāpi un 2022.gadā dienējis Ukrainas bruņotajos spēkos. Šķiet, Lietuvas atbildīgi dienesti neuzskatīja par svarīgu Baltkrievijas dalību karā Ukrainā pret Krieviju.
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite "Belsat" uzsvēra, ka Migrācias departamenta lēmums ir balstīts Valsts drošības departamenta atzinumā par personas radīto apdraudējumu nacionālajai drošībai.
Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns atteicās komentēt konkrēto gadījumu, jo nezina tā apstākļus. Vienlaikus Kasčūns norādīja, ka aizturētais pats izvēlējies doties uz Vjetnamu, kurai ir ciešas saites gan ar Lukašenko režīmu, gan Krieviju.
Arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlanas Cihanouskas birojā atzina, ka par Verameičika situāciju uzzinājuši novēloti, kad viņš jau bija pametis Lietuvu.
Neoficiāli izskanējis, ka iekšēja konflikta Kaļinouska pulkā dēļ Verameičikam liegta atgriešanās arī Ukrainā.
Koordinācijas padome ceturtdien paziņoja, ka Verameičiku aizturēja 13.novembrī Hošiminā un nākamajā dienā nogādāja Minskā. Baltkrievijas varasiestādes veikušas kratīšanas Verameičika tuvinieku dzīvesvietās.
Cihanouska situāciju raksturoja kā "satraucošu un nepanesamu".
"Lukašenko režīmā Vasiļam draud vairāk nekā 20 gadu cietumsods vai nāvessods," viņa norādīja un aicināja valstis neizdot Baltkrievijai cilvēkus un palīdzēt trimdā dzīvojošajiem baltkrieviem.
Kopš 2020.gada, kad Lukašenko reaģēja pēcvēlēšanu protestiem ar masveida arestiem un vardarbību, valsti, kurā ir 9,5 miljonu iedzīvotāju, pametuši ir vairāk nekā 500 000 cilvēku.
Pēdējā gada laikā Lukašenko režīms ir pastiprinājis spiedienu uz ārzemēs dzīvojošajiem valsts pilsoņiem, kas kritizē valdību, ierosinot pret viņiem krimināllietas un izsniedzot izdošanas pieprasījumus.
Baltkrievija ir vērsusies arī pret tiem, kas iebilduši pret Krievijas karu Ukrainā. Maskava izmantoja savas kaimiņvalsts un sabiedrotās teritoriju kā placdarmu, lai 2022.gada 24.februārī nosūtītu savu karaspēku uz Ukrainu, un ir tur uzturējusi savas militārās bāzes un ieročus, lai gan Baltkrievijas karaspēks karā nav piedalījies.
Pagājušajā gadā Krievija nosūtīja arī taktiskos kodolieročus, lai tos izvietotu Baltkrievijā, lai gan nav informācijas par to, cik daudz. Kopš kara sākuma Baltkrievijas iestādes ir aizturējušas vairāk nekā 1500 cilvēku par viņu pretkara nostāju un solidaritāti ar Ukrainu, norāda tiesību aizstāvji.