Viļņā lems par Baltijas jūras reģiona ilgtermiņa teritorijas attīstības perspektīvu līdz 2030.gadam

16.oktobrī Viļņā notiek Baltijas jūras valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru konference, kurā tiks izvērtēts paveiktais ilgtermiņa stratēģijas "VASAB 2010" (Vision and Strategies around the Baltic Sea, tulkojumā Vīzija un stratēģijas ap Baltijas jūru) ieviešanā un spriests par tālāko Baltijas jūras reģiona ilgtermiņa teritorijas attīstības perspektīvu līdz 2030.gadam.

Viļņas sanāksmē ministri izvirzīs jaunus uzdevumus un mērķus, kuri valstīm Baltijas jūras reģiona teritoriālā attīstībā būs jāsasniedz līdz 2030.gadam. Šie uzdevumi veicinās pilsētu sadarbību, uzlabos reģiona iekšējo un ārējo sasniedzamību, veicinās jūras telpisko plānošanu un pārvaldību. Taču galvenais virsuzdevums paliek nemainīgs - veidot Baltijas jūras reģionu kā iedzīvotājiem pievilcīgu, radošu un uz iniciatīvu rosinošu dzīves telpu, kas ir pamats, lai reģions spētu vairot savu ekonomisku un politisko spēku visā pasaulē, informē VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits.

Veidojot jauno stratēģiju "VASAB 2030", kā būtisks mērķis joprojām saglabājas reģionā esošo valstu makroekonomisko atšķirību pārvarēšana. Svarīgi veidot Baltijas jūras reģionu par vietu, kas piesaista visas pasaules investorus. Tas jo īpaši svarīgi šobrīd, kad katrs reģions un katra valsts cīnās par finanšu resursu piesaisti. Aktualitāti nav zaudējis arī jautājums par tālāko Baltijas jūras reģiona valstu pilsētu attīstību un to sasaisti ar lauku teritorijām. Daudzām reģiona pilsētām, arī Rīgai, ir potenciāls kļūt par Eiropas nozīmes attīstības centriem, kurās tiek sniegti uz zināšanām balstīti (knowledge intensive) pakalpojumi.

Savu aktualitāti joprojām saglabā vides jautājumi. Reģionā ir svarīgi atbalstīt tādu transporta veidu izmantošanu, kas ir videi draudzīgs, kā arī enerģijas ražošanā izmantot pēc iespējas vairāk atjaunojamo resursu un nodrošināt visam reģionam integrētu energoapgādes un piegādes sistēmas izveidi, lai samazinātu enerģijas zudumus.

Līdztekus ministru konferencei Viļņā š.g. 15.oktobrī notiek arī augsta līmeņa ekspertu un ieinteresēto pušu seminārs par jūras telpiskās plānošanas izaicinājumiem Baltijas jūrā, kas izstrādās priekšlikumus ministriem par problēmu loku, kas skar Baltijas jūru. Pēdējā desmitgadē pieaugusī transporta plūsma kopā ar zvejniecību, ES prasībām aizsargāt dabas teritorijas un jaunām ekonomiskām aktivitātēm jūrā (piemēram, gāzes vadu būvniecība, elektrības un datu pārraides kabeļu ievilkšana, naftas ieguve, vēja parki) ir radījusi vairākas potenciālo konfliktu zonas. Lai nākotnē novērstu šādu konfliktu rašanos, reģiona valstīm ir jāveic savstarpēji koordinēta jūras telpiskā plānošana. Turklāt šis darbs jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jo, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, Baltijas jūras noslodze tikai pieaugs.

VASAB ir brīvprātīga Baltijas jūras reģiona par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru sadarbība, kas apvieno 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedriju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Vāciju, Poliju, Dāniju, Norvēģiju, Krieviju un Baltkrieviju. Vācijas zemes un Krievijas piejūras reģioni arī piedalās VASAB darbā vecāko amatpersonu līmenī. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 30.jūnijam VASAB prezidējošā valsts ir Lietuva. Latviju VASAB sadarbībā pārstāv Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija. Kopš 2007.gada VASAB sekretariāts atrodas Rīgā.

Svarīgākais