Antarktīdas jūras ledus samazināšanās izraisa vairāk vētru dienvidu okeānā, atklāts jaunā pētījumā, radot bažas par iespējamiem traucējumiem globālajos laikapstākļos, vēsta “The Independent”.
Apvienotās Karalistes Nacionālā okeanogrāfijas centra zinātnieku veiktais pētījums brīdina, ka rekordlielais Antarktikas jūras ledus zudums 2023. gadā ir dubultojis okeāna siltuma zudumu atmosfērā un ievērojamu vētru pieaugumu okeāna dienvidu daļā.
Antarktikas jūras ledus zudums ietekmē ne tikai vietējās ekosistēmas, piemēram, pingvīnu populācijas, bet arī rada ievērojamus riskus globālajai klimata stabilitātei.
Palielināti siltuma zudumi dienvidu okeānā var ietekmēt atmosfēras cirkulāciju, potenciāli mainot laika apstākļus tik tālu kā planētas ziemeļu puslodē, tostarp Ziemeļeiropā.
Pieaugot virszemes ūdeņu blīvumam dienvidu okeānā, tas var traucēt Antarktikas grunts ūdens veidošanos, kas ir svarīga globālās konveijera lentes daļa, kas virza okeāna straumes un regulē siltuma un barības vielu sadalījumu visā pasaulē.
Saskaņā ar pētījumu, kas trešdien publicēts žurnālā “Nature”, intensīvā siltuma apmaiņa dažos apgabalos ir pievienojusi līdz pat septiņām papildu vētras dienām mēnesī. Tā ir arī mainījusi virszemes ūdens blīvumu, potenciāli izjaucot dziļo okeāna cirkulāciju, kam ir liela nozīme planētas temperatūras un laikapstākļu regulēšanā.
Antarktikas jūras ledus darbojas kā "ziemas sega" virs Dienvidu okeāna, izolējot to no aukstās atmosfēras un regulējot siltuma apmaiņu.
Kad šis ledus samazinās, siltums no okeāna izplūst atmosfērā, liekot virszemes ūdeņiem atdzist un kļūt blīvākiem. Šis process var izraisīt seku kaskādi, sākot no pastiprinātas vētru aktivitātes līdz pārmaiņām dziļajā okeāna cirkulācijā, kas palīdz regulēt planētas klimatu.
Klimata ietekme varētu izplesties tālu aiz Antarktikas.