Kāpēc Tramps patiesībā vēlas Grenlandi?
Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atgriezies pie savas ilggadējās idejas par Grenlandes iekļaušanu Savienoto Valstu ietekmes sfērā, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz prezidentam tuviem avotiem.
Grenlande nav tikai ambīcijas, bet gan Trampa stratēģijas galvenais punkts. Savā pirmajā pilnvaru termiņā viņš jau deva mājienus par vēlmi iegūt šo salu, un tagad, gatavojoties otrajam termiņam, Tramps Grenlandi padarījis par galveno ārpolitikas prioritāti.
Tramps Grenlandi uzskata par stratēģisku vērtību, kas stiprinās amerikāņu klātbūtni Arktikā un ierobežos Krievijas un Ķīnas ietekmi reģionā. Sava mērķa sasniegšanai Tramps plāno izmantot diplomātisko un ekonomisko spiedienu uz Grenlandes suverēnu īpašnieci Dāniju.
Svarīgi, ka viens no Trampa elkiem ir 25. ASV prezidents Viljams Makkinlijs, kura vadībā ASV ieguva kontroli pār Puertoriko un Havaju salām. Avoti vēsta, ka Tramps sapņo izveidot "super ASV", kas ietvertu ne tikai Grenlandi, bet arī Kanādu.
Grenlande varētu pasludināt neatkarību no Dānijas un noslēgt Brīvās asociācijas paktu ar ASV - ASV jau ir noslēgts šāds pakts ar vairākām mikrovalstīm Okeānijā, piemēram, Mikronēziju un Palau. De jure šie štati ir neatkarīgi, bet to aizsardzība un ekonomika atrodas ASV kontrolē. Šāds scenārijs ļauj izvairīties no tiešas aneksijas, vienlaikus saglabājot pārvaldības elastību.
Prezidents Harijs Trūmens 1946. gadā slepus piedāvāja Dānijai par Grenlandi 100 miljonus dolāru, taču darījums izgāzās. Pēdējo reizi ASV pievienoja jaunus štatus 1959. gadā, kad tās pievienoja Aļasku un Havaju salas.