Zelenskis: Es neļaušu Putinam uzvarēt. Man ir laiks, bet viņš drīz mirs
Ukrainas valsts vadītājs Volodimirs Zelenskis runāja par "plānu B" gadījumā, ja Ukraina netiks uzņemta NATO - šajā gadījumā valstij būs būtiski jāpastiprina bruņotie spēki, dubultojot militārpersonu skaitu, Ukrainas līderis norādīja sarunā ar “The Economist”.
Pēc prezidenta domām, ja Ukraina nekļūs par daļu no Ziemeļatlantijas alianses, valsts būs spiesta savā teritorijā veidot NATO, tas ir, izveidot savus Krievijas armijai pielīdzināmus spēkus, lai stātos pretī draudiem.
Kijeva vērsīsies pēc palīdzības pie Eiropas un ASV, kas var nodrošināt finansiālu atbalstu un ieročus - Ukrainai būs vajadzīgas tāla darbības rādiusa raķetes un modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Valsts galva arī runāja par iespēju atcelt karastāvokli un sarīkot vēlēšanas, ja beigsies karstais kara posms - prezidents pieļāva šādu iespēju, taču norādīja, ka pamieram nevajadzētu iztikt bez drošības garantijām. "Nebūs pamiera tikai pamiera dēļ," uzsvēra valsts vadītājs. Bez drošības garantijām pamiers novestu pie tā, ka Krievija pēc pāris mēnešiem sāktu atkārtotu uzbrukumu, piebilda prezidents.
Zelenskis arī pauda bažas par iespējamām Trampa un Putina sarunām, kas varētu notikt bez Ukrainas līdzdalības - Zelenskis sacīja, ka Donalda Trampa administrācija neveic aktīvas sarunas ar Kijivu, lai atrisinātu konfliktu, un tas rada nopietnas bažas. Intervijā Zelenskis atzīmēja, ka Ukraina nav saņēmusi nekādus konkrētus priekšlikumus no ASV.
Viņš uzsvēra, ka, ja lēmums starp Vašingtonu un Maskavu tiks pieņemts bez Kijivas līdzdalības, tas radīs ārkārtīgi bīstamu precedentu. Ukrainas prezidents uzskata, ka jebkādām sarunām jānotiek ar skaidrām drošības garantijām, un viņš uzsvēra, ka ASV valsts sekretāra Marko Rubio priekšlikums par "savstarpēju piekāpšanos" starp Krieviju un Ukrainu ir nepieņemams, jo no Kijivas tiek prasīts pārāk daudz.
"Griba sēsties pie sarunu galda ar slepkavu Putinu jau ir nozīmīgs kompromiss," sacīja Zelenskis. Viņš arī piebilda, ka Ukraina ir gatava apspriest pamieru, taču ne formāla pamiera dēļ, bet gan kā daļu no kara karstās fāzes izbeigšanas.
Ukraina, pēc viņa teiktā, mobilizē 30 000 cilvēku mēnesī, bet Krievija - 45 000, tomēr, pēc prezidenta domām, šī atšķirība Maskavai nedod stratēģiskas priekšrocības.
Ukrainas līderis arī brīdināja Eiropas valstis uzmanīties no pašapmierinātības, sakot, ka Krievija nedrīkst aprobežoties ar karu pret Ukrainu.
"Rīt, ja Putins vērsīs savu karaspēku uz Eiropu, viņš to okupēs," brīdināja Zelenskis.
Viņš arī atklāja izlūkošanas datus, kas liecina, ka Krievija palielina savu militāro spēku - pagājušajā gadā par 140 000 un šogad vēl par 150 000. Daļa no šiem karavīriem varētu tikt izvietoti Baltkrievijā mācību aizsegā, viņš sacīja, atkārtojot scenāriju pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Ukrainas līderis apliecināja, ka viņa nostāja joprojām ir stingra, neskatoties uz visiem izaicinājumiem.
"Es neļaušu Putinam uzvarēt. Tas ir tas, kā dēļ es dzīvoju," sacīja Zelenskis. Vaicāts par savu nākotni, viņš izvairījās no tiešas atbildes, neapstiprinot, vai kandidēs uz otro termiņu, tomēr uzsvēra, ka vara viņu nav mainījusi. "Vara mani nesaindēja, ar to es atšķiros no Putina. Man ir laiks, un viņš noteikti drīz mirs," secināja Zelenskis.