Francija ir gatava vajadzības gadījumā izvietot Vācijā vairākus savus iznīcinātājus, kas var tikt aprīkoti ar kodolieročiem, lai parādītu Krievijai, ka Eiropas valstis, kas nav kodolvalstis, nepaliks neaizsargātas pat tad, ja ASV karaspēks pametīs kontinentu, otrdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz franču amatpersonām.
Francijas lēmums varētu pamudināt Lielbritāniju - otru Eiropas kodolvalsti - arī sniegt Vācijai kodoldrošības garantijas.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs, kas, visticamāk, kļūs par nākamo Vācijas kancleru, iepriekš mudinājis Lielbritāniju un Franciju paplašināt savu "kodollietussargu" arī pār Vāciju, Eiropai cenšoties panākt lielāku neatkarību no ASV aizsardzības jautājumos.
"Dažu ar kodolieročiem bruņotu Francijas iznīcinātāju izvietošana ir vienkāršs solis, kas paustu spēcīgu vēstījumu," sacīja viens no avotiem.
Oficiālā Parīze publikāciju vēl nav komentējusi.
ASV kopš Otrā pasaules kara ir garantējušas savu sabiedroto drošību Rietumeiropā, arī ar saviem kodolieročiem, kas izvietoti kontinentā.
Pēc tam, kad saskaņā ar līgumu ar PSRS tika likvidētas Eiropā izvietotās vidējā un mazāka darbības rādiusa raķetes, ASV bāzē Vācijā joprojām atrodas aptuveni 100 kodolgalviņas.
Laikraksts atzīmē, ka Francijas kodolspēki darbojas neatkarīgi no NATO, savukārt Lielbritānijas kodolspēki ir stingri iestrādāti alianses struktūrā.
Tiek lēsts, ka Francijai ir vairāk nekā 300 kodolgalviņu, no kurām lielākā daļa atrodas zemūdenēs.
Lielbritānijai ir nedaudz vairāk par 200 kaujas galviņu, un tās kodolspēkus veido četras kodolzemūdenes ar "Trident" raķetēm.
Daudzi Eiropas līderi, arī Mercs, sakarā ar Vašingtonas un Maskavas tuvināšanos, kā arī Trampa administrācijas kritiku Eiropas Savienībai, baidās, ka ASV varētu ierobežot sadarbību aizsardzības jomā ar Eiropu, līdz pat tam, ka ASV karaspēks tiek izvests no kontinenta vai ASV izstājas no NATO.