Putins atradis sev jaunu "rotaļu laukumu" Eiropā
Kremlis centīsies veicināt turpmākus nemierus Balkānos, stiprinot pašas Krievijas intereses un radot vairāk problēmu uz ES robežām, raksta “Politico”.
Kamēr Eiropas uzmanība ir vērsta uz Ukrainu, Rietumbalkānos pieaug spriedze, un reģiona vadītāji baidās, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins izmantos situāciju, raksta “Politico”. Lielbritānijas amatpersonas Rietumbalkānus raksturo kā "vēl vienu karsto punktu".
"Laikā, kad Eiropā norisinās karš un arī Krievijai ir spēcīga ietekme reģionā, būtu muļķīgi skatīties prom no Rietumbalkāniem, kur joprojām ir problēmas, kas jāatrisina," sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs.
Kā atzīmē “Politico”, ārpolitikas eksperti un ministri uztraucas, ka Kremlis mēģinās gūt labumu no dziļi iesakņojušās etniskās un reliģiskās spriedzes, lai veicinātu turpmākus nemierus Balkānos, stiprinot pašas Krievijas intereses un radot lielākas nepatikšanas uz ES robežām.
"Viņiem tagad ir jāvirzās uz priekšu, pretējā gadījumā viņi turpinās būt Krievijas spēļu laukums," sacīja kāda britu amatpersona.
Lemijs uzskata, ka Serbija vēlas pievienoties ES.
"Taču ir alternatīvs redzējums, un tas ir tumšāks redzējums. Tā ir pozīcija, kas attiecas uz oligarhiju, korupciju, stingru valsts kontroli," viņš atzīmēja.
Kā raksta “Politico”, Serbija ļāvusi savai munīcijai nonākt Ukrainā, taču tajā pašā laikā tā ir viena no divām Eiropas valstīm, kas nav noteikusi sankcijas pret Krieviju. Tās vadība iestājas par dalību ES, bet arī uztur ciešas attiecības ar Maskavu un Ķīnu. "Paradokss šeit ir dzīvs," saka Lemijs.
Kosovas prezidente Vjosa Osmani intervijā laikrakstam “Politico” apgalvoja, ka Serbija iejaukusies Kosovas nesenajās vispārējās vēlēšanās, ka "Serbu-Krievijas humānais centrs" uz robežas ar Kosovu patiesībā ir "Krievijas spiegu centrs" un ka Maskava ir trīskāršojusi summu, ko tā tērē dezinformācijai Rietumbalkānos kopš iebrukuma Ukrainā.
Viņa brīdina, ka gadījumā, ja Putins iedvesmosies no ASV vadītajām miera sarunām ar Ukrainu, Balkāni var kļūt par "auglīgu augsni" konflikta "izplatībai".
Kosovas prezidente izdevumam sacīja, ka ir "oficiāli paudusi" savas valsts vēlmi pievienoties miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, bet pretī pieprasa ekonomikas un drošības līgumu ar Lielbritāniju, kas ietvertu divpusējus ieroču iepirkumus un vairāk kopīgu operāciju starp to spēkiem.
Henrija Džeksona biedrības pētniece Helēna Ivanova brīdināja, ka ES nevar "atļauties zaudēt" Serbiju, apgalvojot, ka tas var izraisīt nepatikšanas visā reģionā.
"Tā ir kā slimība, jo attīstās lēni un nemanāmi. Tā nav brūce, tā ir lēni degoša infekcija un piesārņojums," viņa teica. "Krievija nevēlas stabilus Balkānus, jo Rietumiem tās ir pastāvīgas, nebeidzamas zobu sāpes, un tas Krievijai patīk."