Afgāņi dezertē no savas armijas
Šā gada pirmajos sešos mēnešos dienestu Afganistānas armijā pametuši vairāk nekā 24 000 karavīru, liecina statistikas dati, kas nonākuši laikraksta The Washington Post rīcībā. Dezertēšanas iemesls visbiežāk ir neapmierinātība ar komandieru rīcību, lielu lomu spēlē arī tas, ka dezertieri netiek sodīti.
«Ja tāda pati situācija saglabāsies arī pēc 3,5 gadiem, kad afgāņu armijai būtu jāpārņem visa atbildība par drošību valstī, mums būs problēmas,» sacījis
NATO apmācības misijas komandiera vietnieks, Kanādas armijas ģenerālmajors Maikls Dejs. Arī citas NATO amatpersonas atzīst, ka neredz lielu jēgu vairāku mēnešu garumā apmācīt karavīrus, kuri pie pirmās iespējas pamet armiju. Pašlaik Afganistānas Nacionālajos bruņotajos spēkos ir
170 000 vīru, bet līdz brīdim, kad valsti pametīs starptautiskie spēki, viņu skaitu iecerēts palielināt līdz 200 000 cilvēkiem.
Gan Afganistānas, gan NATO militārpersonas atzīst, ka visbiežākais dezertēšanas iemesls ir slikti dzī- ves apstākļi un komandieru attieksme. «Daudzviet komandieri ir korumpēti, viņi pietiekami nerūpējas par karavīriem, nenodrošinot pienācīgu pārtikas apgādi, savlaicīgu algu izmaksu, cilvēkiem netiek ļauts doties atvaļinājumos, piemēram, lai varētu palīdzēt tuviniekiem ražas novākšanā,» norāda laikraksts, uzsverot, ka dezertieru skaitu īpaši neietekmē tas, vai attiecīgā apakšvienība regulāri ir iesaistīta kaujas operācijās. Tiesa, šīs problēmas pastāvējušas arī iepriekšējos gados, un tas līdz galam neizskaidro faktu, kādēļ dezertieru skaits tik ļoti pieaudzis tieši šā gada sākumā.
Afganistānas bruņoto spēku štāba priekšnieks ģenerālis Šermohammads Karimi norādījis, ka, pēc viņa domām, pienācis laiks atjaunot sodus par dezertēšanu. Savulaik Afganistānas prezidents Hamids Karzajs parakstīja dekrētu, saskaņā ar kuru karavīrus, kas pamet dienestu, nav iespējams sodīt. Šā lēmuma mērķis bija palielināt interesi par karadienestu, bet, pēc Š. Karimi domām, pašlaik tas jau sasniegts. «Rekrutēšanas kampaņas ir ļoti veiksmīgas,» uzsvēris ģenerālis.