Intrigas vairs nav – pēc decembrī paredzētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām un nākamā gada martā iecerētajām prezidenta vēlēšanām Krievijas prezidenta krēslā atgriezīsies premjers Vladimirs Putins, bet pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs rokādes rezultātā ieņems valdības vadītāja amatu.
58 gadus vecais V. Putins prezidenta amatā varēs palikt divus sešu gadu termiņus – līdz pat 2024. gadam.
Sestdien notikušais valdošās partijas Vienotā Krievija kongress, kurā tika paziņots par valdošā tandēma nākotnes plāniem, atgādinājis rūpīgi režisētu izrādi vai pat šovu. Sākumā V. Putins, kurš ir Vienotās Krievijas līderis, ierosināja D. Medvedevu virzīt par partijas galveno kandidātu 4. decembra parlamenta vēlēšanās. D. Med-vedevs atbildēja, nekavējoties nominējot V. Putinu kā partijas kandidātu nākamā gada 4. martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās, bet V. Putins gaidāmās pārmaiņas rezumēja ar paziņojumu, ka Vienotās Krievijas uzvaras un savas ievēlēšanas gadījumā virzīs D. Medvedevu par premjeru. Visi šie paziņojumi, protams, izskanējuši ilgu un vētrainu, brīžam ovācijās pāraugošu aplausu pavadībā.
«Es vēlos pateikt atklāti – mēs ar Medvedevu savstarpēju vienošanos bijām pa-nākuši jau sen, pirms vai-rākiem gadiem. Mēs zinājām, kā rīkosimies nākotnē, kas kuram ir darāms,» pasākuma noslēgumā uzsvēris V. Putins. Jāatgādina, ka pēdējā gada laikā abi tandēma pārstāvji vairākkārt bija paziņojuši, ka «savstarpēji vienosies» un viens pret otru prezidenta vēlēšanās necīnīsies. Kaut gan Krievijas medijos regulāri tika meklēti kādi apliecinājumi tam, kurš no līderiem kandidēs 2012. gada vēlēšanās, politologi uzsvēruši, ka šis jautājums daudz būtiskāks bijis nevis ierindas pilsoņiem, bet V. Putina un D. Medvedeva aktīvākajiem piekritējiem jeb komandas locekļiem.
«Katram no šo elitāro grupējumu pārstāvjiem ir savas intereses, un to realizācija ir atkarīga no tā, vai viņu boss atradīsies Kremlī, Baltajā namā vai vispār kritīs nežēlastībā,» nesen rakstīja žurnāls Itogi. Kas attiecas uz valsts pilsoņiem – vairāk nekā 70% tāpat bija pārliecināti, ka nomināli valsts otro posteni ieņemošais premjers V. Putins ir ietekmīgāks par formālo līderi D. Medvedevu.
Reakcija un Vienotās Krievijas kongresā paziņoto lēmumu ir dažāda – varas iestāžu piekritēji pauž gandarījumu, ka tiks nodrošināta valsts stabilitāte, savukārt opozīcijas pārstāvji to dēvē nevis par stabilitāti, bet gan stagnāciju, turklāt tiek norādīts, ka abu valstsvīru uzvedība liecina, ka viņi jau ir pilnīgi pārliecināti par attiecīgi Vienotās Krievijas un V. Putina uzvaru gaidāmajās vēlēšanās. Pat iepriekš Kremlim ļoti lojālais politologs Gļebs Pavlovskis uzsvēris, ka šādi netīri, aiz vēlētāju muguras veikti darījumi nekā laba par politiķiem neliecina. No otras puses – aptaujas liecina, ka pat bez bēdīgi slavenā administratīvā resursa izmantošanas un konkurentu piebremzēšanās Vienotā Krievija iegūs vairākumu parlamentā (tiesa, diez vai spēs nodrošināt divas trešdaļas mandātu), bet par V. Putina pārliecinošo uzvaru uz tādu konkurentu kā mūžīgie Genādijs Zjuganovs vai Vladimirs Žirinovskis fona nevar būt pat divu domu.
«Putina un Medvedeva lēmums liecina, ka tandēms saglabāsies līdz 2018. gadam,» sarunā ar RIA Novosti prognozē politologs Aleksejs Makarkins. Rietumos valdošā tandēma lēmums uzņemts ar zināmu piesardzību, taču vesela rinda analītiķu norādījuši, ka līdz ar V. Putina atgriešanos prezidenta krēslā Krievijas politikā lielas izmaiņas nav gaidāmas. Kaut gan D. Medvedevs daudzkārt pozicionēts kā reformas cienošs modernizators un liberālis, reāli viņa valdīšanas laikā tika turpināts tas pats kurss, kuru V. Putins realizēja laikā no 2000. līdz 2008. gadam. Tas attiecas gan uz varas vertikāles nostiprināšanu (pēdējais piemērs – kombinācija ar Valentīnas Matvijenko pārcelšanu no Sanktpēterburgas gubernatora amata uz Federācijas Padomes priekšsēdētājas posteni), gan šķēršļiem, kas tiek likti reālas daudzpartiju sistēmas izveidošanai (Taisnīgās Krievijas vajāšana un Taisnās lietas kūrēšana no Kremļa puses), gan ārpolitisko nostāju (agresija pret Gruziju 2008. gadā). Arī D. Medvedeva runas par modernizāciju un Krievijas ekonomikas pārorientēšanu tā, lai tā nebūtu atkarīga tikai no pasaules naftas un gāzes cenām, palikušas tikai runu līmenī.
V. Putins Vienotās Krievijas kongresā jau nācis klajā ar savu programmu, kas paredz gan lielākus nodokļus valsts bagātākajiem iedzīvotājiem, gan atbalstu biznesmeņiem, gan ekonomikas diversifikāciju, gan tās strauju pieaugumu, kuram būtu jāsasniedz pat 7% gadā, gan armijas un flotes apbruņošanu. Vienlaikus viņš brīdinājis, ka pasaulē ekonomiskā situācija atkal pasliktinās un tas atstās iespaidu arī uz Krievijas iedzīvotājiem. Taču domājams, ka ar nepopulārajiem taupības pasākumiem nāksies nodarboties nākamajam premjeram – D. Medvedevam.
***
REAKCIJA UZ GAIDĀMAJĀM IZMAIŅĀM KRIEVIJĀ
• «Mēs turpināsim strādāt pie pārstartēšanas procesa, neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais Krievijas prezidents, jo mēs uzskatām, ka tas ir ASV, Krievijas un visas pasaules interesēs.» Tomijs Vaitors, ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs
• «Lai kurš arī būtu Krievijas prezidents, sadarbība būs laba, jo Vāciju un Krieviju saista stratēģiska partnerība.» Stefens Zeiberts, Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs
• «Šis paziņojums liecina, ka Krievija vēl ir ļoti tāla no atklātas, demokrātiskas sacensības par prezidenta amatu.» Ruprehts Polencs, Vācijas Bundestāga ārlietu komitejas priekšsēdētājs
• «Gan Putins, gan Medvedevs ir vienas elites grupas pārstāvji. Atšķirības starp viņiem ir nevis saturā, bet stilā. Krievija turpina politiku, ko realizējusi jau desmit gadus.» Marko Mikhelsons, Igaunijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētājs
• «Tas, ka Putins ir Krievijas galvenais valstsvīrs, bija zināms jau sen. Igaunijai jāiemācās uzturēt labas attiecības ar saviem kaimiņiem.» Edgars Savisārs, Igaunijas Centra partijas līderis
• «Lēmuma sekas sajutīs arī ārzemēs. Iepriekš Rietumu līderiem bija problēmas atrast kopēju valodu ar Vladimiru Putinu, bet tagad viņiem nāksies samierināties, ka darīšana atkal būs ar viņu.» BBC
• «Premjerministrs Vladimirs Putins, kurš izmainīja postpadomju Krieviju, nosakot Kremļa kontroli pār lielāko daļu sabiedriskās dzīves aspektu, sestdien spēris soli prezidentūras virzienā. Tā var ilgt līdz 2024. gadam – tas ir valdīšanas laiks, kas samērojams ar Brežņeva un Staļina valdīšanu.» The New York Times
• «Liberāļi un demokrāti uz otro Medvedeva termiņu lika lielas cerības. Putins asociējas ar stagnāciju, reformu pārtraukšanu. Putina parādīšanās Kremlī nozīmē autoritatīvā režīma turpināšanos Krievijā.» El Pais
• «Realitātē bijušais VDK virsnieks ar mačo tendencēm Putins jau nekur neaizgāja pēc tam, kad 2008. gadā beidzās viņa divi termiņi prezidenta amatā.» The Observer
• «[Medvedevs] veicis harakiri un ziedojis savu vietu vēsturē.» ABC
• «Neraugoties uz šovu, kam bija jādemonstrē saskaņa starp premjeru un prezidentu, analītiķi ir vienisprātis, ka Medvedeva atteikšanās no otrā termiņa bija Putina lēmums.» The Wall Street Journal
• «Putins atgriežas, bet visi citi dodas prom. Ārzemju kapitālam nāksies bēgt, bet cilvēkiem emigrēt, atkarība no derīgajiem izrakteņiem tikai palielināsies.» Boriss Ņemcovs, viens no Krievijas opozīcijas līderiem
• «Kāds pārsteigums, kāds pārsteigums – šokējošs jaunums! Putins atkal kandidē uz prezidenta amatu.» Džons Makkeins, ASV senators
• «Starp Vašingtonu un Maskavu būs nevis siltas attiecības, bet tādas, kādas valda starp biznesmeņiem.» Džeimss Goldgeiers, Vašingtonas Amerikāņu universitātes eksperts Krievijas jautājumos
• «Tā ir zīme, ka Krievijas politiskajā elitē pastiprinās stagnācija un Putins, ja tiks ievēlēts, pie varas būs vēl 12 gadus, līdz pat 2024. gadam.» Jevgēņijs Volks, Jeļcina fonda direktors
• «Netīrais darījums, kuru veikušas valsts augstākās amatpersonas, ir trieciens prezidenta institūcijai.» Gļebs Pavlovskis, politologs
• «Tas ir īsts politiskās labestības un morāles piemērs, piemērs, kuram būtu bijis jāseko ne tikai mūsu priekštečiem, padomju laika cilvēkiem, bet arī lielas daļas pasaules valstu iedzīvotājiem, arī tiem, kuri mēģina mūs pamācīt.» Vsevolods Čaplins, Krievijas pareizticīgo baznīcas preses sekretārs
• «Esmu pārliecinās, ka Dmitrijs Medvedevs un Vladimirs Putins rīkojušies kā gudri politiķi, kā valstsvīri, kuri skatās nākotnē, vēlas redzēt savu valsti spēcīgu un varenu un vēlas pārvērst Krieviju par vienu no pasaules stiprākajām un attīstītākajām lielvarām.» Ramzans Kadirovs, Čečenijas prezidents