Pirmo reizi Francijas Piektās republikas vēsturē, tātad kopš 1958. gada, parlamenta augšpalātā jeb Senātā vairākums būs kreisajiem spēkiem – sociālistu, komunistu un zaļo apvienībai.
Septiņus mēnešus pirms nākamā gada aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām tas ir ļoti slikts signāls valdošajai konservatīvo partijai UMP un prezidentam Nikolā Sarkozī. Kaut gan daļa konservatīvo cenšas noniecināt kreiso uzvaru, vairāki ietekmīgi politiķi atzinuši, ka cīņa par prezidenta amatu ir sākusies, un valdošajai partijai rūpīgi jāpiestrādā pie savas programmas.
Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām kreisie spēki nodrošinājuši 177 no 348 mandātiem Senātā – līdz vakardienas vakaram vēl nebija apstiprināti Francijas aizjūras teritorijās notikušās balsošanas rezultāti, taču tie vairs nevarēja ietekmēt kreiso spēku vairākumu, vēsta Euronews. Francijas Senāta deputāti netiek ievēlēti tiešās vēlēšanās. Par viņiem balso vēlētās amatpersonas –
pilsētu mēri, municipalitāšu un reģionu deputāti, kopā vairāk nekā 72 000 cilvēku. Ņemot vērā sociālistu panākumus pēdējos gados notikušajās vietējās vēlēšanās, šāds Senāta vēlēšanu iznākums nav pārsteigums.
«Nikolā Sarkozī ieies vēsturē kā pirmais prezidents, kurš pamanījies zaudēt labējo vairākumu Senātā,» ne bez ļauna prieka paziņojis viens no sociālistu vadošajiem politiķiem Fransuā Olands, kuram ir lielākās izredzes tikt nominētam par partijas kandidātu prezidenta vēlēšanās. Viņš arī izteicis cerību, ka svētdienas balsošanas rezultāti ir priekšvēstnesis konservatīvo sakāvei gan prezidenta vēlēšanās, gan 2012. gada vasarā paredzētajās parlamenta vēlēšanās. «Pirmo reizi vēsturē Nacionālajā asamblejā, Senātā un prezidenta amatā var dominēt kreiso pārstāvji, un tas viņiem varētu palīdzēt, piemēram, izdarīt grozījumus konstitūcijā,» sarunā ar AFP šādu notikumu pavērsienu neizslēdz pazīstamais franču politologs Bruno Žanbērs.
Francijas masu saziņas līdzekļi, analizējot konservatīvo neveiksmes iemeslus, tikai daļēji piekrīt premjerministra Fransuā Fijona sacītajam, ka tas saistāms ar zināmu šķelšanos partijas biedru rindās un nespēju vienoties par kopīgu programmu. AFP atgādina gan par korupcijas, gan partijas finansēšanas skandāliem, kas jau vairāku gadu garumā vajā konservatīvos. Viņu tēlu neuzlabo arī publiska netīrās veļas mazgāšana, piemēram, N. Sarkozī tuvu stāvošu politiķu regulārie pārmetumi bijušajam prezidentam Žakam Širakam. Pie objektīvajiem iemesliem, kas attur cilvēkus no atbalsta valdošajai partijai, ir pieskaitāms arī augošais bezdarba līmenis (gada otrajā ceturksnī – 9,6%), valdības realizētā izglītības reforma, nespēja atrisināt nelegālās imigrācijas jautājumu un bažas par to, ka Grieķijas ekonomiskās problēmas atstās graujošu iespaidu uz Francijas bankām (to rīcībā ir daudz Grieķijas vērtspapīru) un līdz ar to – arī uz to noguldītājiem. Uz šo problēmu fona N. Sarkozī paveiktais starptautiskajā jomā, piemēram, aktīvā loma Lībijas līdera Muammara Kadāfi gāšanā, Francijas iedzīvotājiem nešķiet tik svarīga.
Tajā pašā laikā nevar nepiekrist F. Fijona sacītajam, ka svētdienas balsojumu, kurā piedalījās tikai vēlētās amatpersonas, nav īsti korekti salīdzināt ar prezidenta vēlēšanām, kurās savu viedokli varēs izteikt visi balsstiesīgie Francijas pilsoņi. «Patiesības mirklis iestāsies tikai pavasarī, bet cīņa šovakar jau sākusies,» uzsvēris premjers. AP ziņo, ka vakarrīt N. Sarkozī Elizejas pilī uz sanāksmi pulcējis savus tuvākos domubiedrus un apspriesta stratēģija un taktika pirms prezidenta vēlēšanām. Jāatgādina, ka Francijas līderis līdz šim vēl nav oficiāli izvirzījis savu kandidatūru, iepriekš viņš paziņojis, ka grasās to darīt novembrī.
Reuters norāda, ka situācija, kad Senātu nekontrolē tās pašas partijas pārstāvis, kas ir Elizejas pilī, nav jauna – sociālistu prezidentam Fransuā Miterānam savulaik veselus 14 gadus nācās sadarboties ar Senātu, kurā vairākums bija konservatīvajiem. Franču analītiķi uzsver, ka, ņemot vērā nepārliecinošo vairākumu, kreisie Senātā nespēs bloķēt valdības likumdošanas iniciatīvas. Tomēr viņu spēkos būs aizkavēt N. Sarkozī realizēt savu ideju un konstitūcijā noteikt pieļaujamo budžeta deficīta apjomu.
Līdzšinējais Senāta spīkers Žerārs Lašērs sarunā ar AFP atzinis, ka kreiso spēku uzvara vēlēšanās līdzinās «politiskai zemestrīcei» un valdošajai partijai būs jāveic nopietnas izmaiņas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas plānos. Taču vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka pēc 1. oktobra, kad sanāks jaunais Senāta sastāvs, iespējams, saglabās savu amatu. Ž. Lašērs norādījis, ka kreiso vairākums ir minimāls – trīs balsis, un konservatīvajiem ir zināms pamats cerēt uz to, ka kāds no komunistu vai zaļo deputātiem sociālistu kandidātu tomēr neatbalstīs.