Vairākas Eiropas Savienības amatpersonas samērā asi kritizējušas Šveices valdību, kas nolēmusi, sākot ar 1. maiju, ievērojami samazināt astoņu ES dalībvalstu (arī Latvijas) pilsoņiem izsniedzamo darba un uzturēšanās atļauju skaitu.
Šveices valdība savu rīcību skaidrojusi ar nepieciešamību aizsargāt vietējo darba tirgu un uzsvērusi, ka tas nav pretrunā ar līgumiem, kas noslēgti ar ES.
No 1. maija par divām trešdaļām (no 6000 līdz 2000) tiks samazināts astoņu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu (Čehijas, Slovākijas Ungārijas, Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) pilsoņiem izsniedzamo darba un uzturēšanās atļauju skaits. Līdz ar to Šveice faktiski atgriezīsies pie 2011. gada līmeņa atļauju izsniegšanas ziņā. Šveices tieslietu ministre Simoneta Zommaruga laikrakstam Tribune de Geneve sacījusi, ka valdības rīcība skaidrojama ar to, ka pēdējo gadu laikā Šveicē ieradušies ļoti daudz viesstrādnieku un, lai nepieļautu to skaita strauju pieaugšanu, nākas atjaunot kvotas. «Tas nav pasākums, kas uzreiz atrisinās problēmu, taču tas ir viens no instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā, un mēs to izmantosim,» uzsvērusi ministre.
Šveice, kurā bezdarba līmenis nepārsniedz 3%, ir kļuvusi par vilinošu vietu viesstrādniekiem no tām ES valstīm, kurās ekonomiskās krīzes dēļ ieviests taupība režīms, raksta Reuters, norādot, ka lielākā daļa viesstrādnieku no minētajām astoņām valstīm ir nodarbināti mazkvalificētos un zemi atalgotos darbos. Šveicē valdošā labējā Tautas partija uzskata, ka viesstrādnieku ierašanās ne tikai kropļo darba tirgu, samazinot atalgojumu, bet arī rada citas problēmas – pilsētās pieaug īres maksa, rodas drūzma sabiedriskajā transportā, izzūd šveiciešu tradīcijas. Tautas partija jau savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai organizētu referendumu, kurā būs jābalso par grozījumiem konstitūcijā, kas noteiks imigrācijas kvotas.
Šveices lēmumu jau kritizējušas vairākas ES amatpersonas. Augstā komisāre ārlietu jautājumos Ketrīna Eštone norādījusi, ka šis solis nav pamatots nedz ar situāciju Šveices darba tirgū, nedz ieceļotāju skaitu. Eiroparlamenta prezidents Mārtins Šulcs savukārt uzsvēris, ka Šveices lēmums ir diskriminējošs astoņām valstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā. Līdzīgās domās ir arī Eiropas Komisijas preses sekretārs Mihaēls Manns. «Šis lēmums ir pretrunā ar vienošanos par pārvietošanās brīvību. Līdz 2011. gadam attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm bija izņēmumi, taču nu tie vairs nav spēkā. Šveicei nav tiesību šķirot dalībvalstis. Mēs esam 27, un punkts!» – viņa sacīto citē AFP.