Piektdien Čehijas parlamentā notiks uzticības balsojums premjerministra Petra Nečasa valdībai, un rezultāts ir grūti prognozējams – ļoti iespējams, ka Čehija kļūs par kārtējo Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Politisko krīzi Čehijā izraisīja korupcijas skandāls un tam sekojošā šķelšanās valdošajā koalīcijā ietilpstošajā Sabiedrisko lietu partijā (VV), bet pagājušās nedēļas nogalē P. Nečass bija spiests oficiāli paziņot par līdzšinējās koalīcijas izjukšanu.
«Ja valdība nepārvarēs uzticības balsojumu, mana Pilsoniskās demokrātijas partija, vēlākais, līdz 3. maijam paziņos par atkāpšanos, kas nozīmē parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu līdz jūnija beigām,» P. Nečasa sacīto pirmdienas vakarā citē Euronews, vienlaikus piebilstot, ka premjers bijis samērā optimistisks attiecībā uz valdības noturēšanos. Jāatgādina, ka pagājušonedēļ P. Nečass izvirzīja ultimātu vicepremjerei Karolīnai Pīkai, kura kopā ar domubiedru grupu atstāja skandālos ieslīgušo VV un solīja atbalstīt valdību. Viņai līdz pirmdienas vakaram bija nepieciešams savākt desmit deputātu parakstus, kuri apliecinātu, ka viņi gatavi ilgtermiņā atbalstīt valdību – tas nozīmētu, ka valdošajai koalīcijai būtu 102 no 200 deputātu mandātiem. «Es no vicepremjeres esmu saņēmis informāciju, ka viņai ir šo desmit cilvēku, kur ir gatavi atbalstīt valdību, paraksti. Redzēsim, vai valdība saņems pietiekamu atbalstu balsojumā,» P. Nečass sacījis sarunā ar Reuters.
Laikraksts The Prague Post vakar gan norādījis, ka premjera sacītais īsti neatbilst patiesībai – K. Pīka pagaidām savākusi tikai astoņus parakstus, bet vēl divi deputāti mutiski solījuši piektdien balsot par valdību, oficiāli neiesaistoties koalīcijā. Tas varētu neapmierināt P. Nečasu, kurš vēlas saņemt valdībai oficiālas deputātu grupas atbalstu, nevis atsevišķu parlamentāriešu mutiskus solījumus. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka viens no deputātiem, kurš devis šādu solījumu, ir Miroslavs Petrans. Viņš ir viens no VV bijušā līdera Vita Bartas, kuram par partijas biedru piekukuļošanu piespriests 18 mēnešu nosacīts cietumsods, tuvākajiem līdzgaitniekiem. Laikraksts Mlada fronta Dnes vakar rakstīja, ka arī pret M. Petranu uzsākta izmeklēšana pēc apsūdzībām korupcijā, un izskatās dīvaini, ka valdība, kas par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzījusi korupcijas apkarošanu, balsojumā būtu atkarīga no šāda cilvēka viedokļa.
Reuters uzsver, ka Čehijas iedzīvotāju uzticība valdībai ir dramatiski kritusies – gan korupcijas skandālu, gan nodokļu paaugstināšanas un budžeta izdevumu samazināšanas dēļ. Pagājušās nedēļas nogalē pret valdību vērstā demonstrācijā Prāgā piedalījās vairāk nekā 90 000 cilvēku – tik lielu demonstrantu skaitu Čehijas galvaspilsēta nav redzējusi kopš Samta revolūcijas laikiem pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē. Demonstrantu galvenie lozungi šajā protesta akcijā bijuši Nost ar valdību un Apturiet zagļus, daudzi pieprasījuši parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu. «Šī valdība to vien dara, kā izlaupa valsts līdzekļus un ar savām antisociālajām reformām apdraud vismazāk aizsargātos iedzīvotāju slāņus,» uzsvēris Arodbiedrību konfederācijas vadītājs Jaroslavs Zavadils. Protesta akciju rīkošanā aktīvi iesaistījusies opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija – ārkārtas vēlēšanas tai būtu izdevīgas, jo aptauju dati liecina, ka sociāldemokrātiem ir vismaz 20 procentpunktu pārsvars pār pilsoniskajiem demokrātiem. «Šīs reformas nav pārdomātas, bet haotiskas,» sarunā ar Reuters sacījis sociāldemokrātu līderis Bohuslavs Sobotka, kurš uzsvēris, ka, uzvarot vēlēšanās, viņa partija atradīs citus ceļus, lai budžeta deficītu samazinātu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta un šim nolūkam nenāksies celt ienākuma un pievienotās vērtības nodokļus, kā arī samazināt medicīniskajai aprūpei un izglītībai paredzētos izdevumus.