Obama sadusmo poļus, pieminot "poļu nāves nometnes"
Otrdien Vašingtonā notika svinīga ceremonija, kuras laikā ASV augstākais civilais apbalvojums – Prezidenta brīvības medaļa – tika piešķirta (tiesa, pēc nāves) bijušajam poļu izlūkam Janam Karskim, kas pirmais sabiedrotos informēja par nacistu zvērībām okupētajā Polijā Otrā pasaules kara gados.
Poļu medijos vakar gan dominēja sašutums par prezidenta Baraka Obamas kļūmi – viņš, komentējot J. Karska darbību, lietojis terminu «poļu nāves nometnes».
«Obamas vārdi šokēja visus poļus, kuri klausījās viņa runu vai skatījās to televīzijā. Arī Janam Karskim būtu kļuvis slikti no šīs frāzes,» uzsvēris pazīstamais poļu sabiedriskais darbinieks Alekss Storožinskis. Polijas laikraksti vēsta, ka premjerministrs Donalds Tusks jau pāris minūtes pēc B. Obamas runas pieprasījis paskaidrojumus gan no Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska, gan ASV vēstnieka Polijā. «Baltais nams atvainosies par šo šausmīgo kļūdu. Ir ļoti žēl, ka zināšanu trūkums un nekompetence aptumšoja tik svarīgu ceremoniju,» aģentūra Reuters citē R. Sikorska ierakstu viņa Twitter kontā. Vakar R. Sikorskis piebildis, ka nekādā gadījumā neuzskata, ka B. Obama rīkojies, kādu ļaunu nodomu vadīts, – pēc viņa domām, notikušajā vainojami nevīžīgie runu rakstītāji, kuri nav vēlējušies iedziļināties lietas būtībā. Savukārt bijušais disidents, bet vēlāk Polijas prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts Lehs Valensa vakar atzinis, ka šis incidents ir lieliska iespēja visai pasaulei vēlreiz paskaidrot – nāves nometnes, kas Otrā pasaules kara laikā atradās Polijas teritorijā, nav «poļu nāves nometnes», jo tās ierīkoja okupācijas vara, nacisti.
AFP norāda, ka jau vakar agri no rīta (Vašingtonā tad vēl bija nakts) izplatīts ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvja Tomija Vjetora paziņojums, kurā uzsvērts, ka B. Obama «pārteicās, un, protams, domāja nacistu nāves nometnes». Tomēr pat pēc šī paziņojuma izplatīšanas daļa poļu politiķu un sabiedrība uzstāja, ka vēlas dzirdēt personīgu atvainošanos no B. Obamas puses. «Man ir svarīgi, lai viņš pateiktu, ka poļi nekādas nāves nometnes neierīkoja,» sarunā ar Polijas televīziju sacījusi kāda Varšavas iedzīvotāja.
Uz skandāla fona novārtā atstāta pati ceremonija un J. Karskis, kuru ar apbalvojumu godināja ASV prezidents. AFP raksta, ka viņš bijis gados jauns izlūkdienesta virsnieks, kurš Polijas trimdas valdības (tā atradās Londonā) uzdevumā, tēlojot ukraiņu nacionālistu, iefiltrējies Varšavas geto un vienā no koncentrācijas nometnēm. Pēc tam viņam izdevies šķērsot frontes līniju un informēt sabiedrotos par to, kādu režīmu nacisti izveidojuši okupētajā Polijā. Vēlāk J. Karskis bija vēstures profesors Džordžtaunas universitātē. Viņš nomira Vašingtonā 2000. gadā – 86 gadu vecumā.