Breivīks ienīst musulmaņus, jo bērnībā kāds turks salauzis viņa divriteni

Norvēģu terorists Anders Breiviks, kurš tiek apsūdzēts 77 cilvēku nogalināšanā pērnā gada vasarā, tiesas sēdes laikā atzinis, ka bērnībā izjutis aizvainojumu musulmaņu dēļ.

Pēc Breivika teiktā, pirmais gadījums, kas viņam licis pret musulmaņiem izturēties ar negācijām, noticis tad, kad bērnībā kāds turku diplomāts – viens no tiesājamā draugu vecākiem, salauza viņa divriteni, ziņo AFP.

Pēc Breivika teiktā, viņš vairākkārt izjutis aizvainojumu musulmaņu rīcības dēļ, kuri viņu situši, atņēmuši viņam mantas un trīs reizes mēģinājuši izvarot. Breiviks savu nežēlīgo rīcību skaidro ar atbildes reakciju.

«Atsevišķi skatītas šīs epizodes nav nekas nopietns, bet kopā ņemtas tās veido manu viedokli par musulmaņiem,» tiesā skaidrojis Breiviks.

Turklāt bērnības aizvainojumiem gadu gaitā klāt nākusi arī skaudība. «Musulmaņu ģimenes no valsts saņēma dzīvokļus Oslo austrumu daļā,» atceras Breiviks. Ēkas šajā pilsētas daļā tiek vērtētas kā elitārs nekustamais īpašums.

Aprīļa beigās Breivikam tika nozīmēta trešā psihiatriskā ekspertīze viņa pieskaitāmības noteikšanai. Turklāt kļuvis zināms, ka pirms terorakta veikšanas viņš lietojis Norvēģijā un citās valstīs aizliegtu preparātu, kas satur efedrīnu.

BNN jau vēstīja, ka Breiviks, kurš atzinies sprādziena organizēšanā Oslo un masu slaktiņa rīkošanā Ūteijas salā, paziņojis, ka vēlētos atvainoties atsevišķiem upuriem. Pēc Breivika teiktā, viņš gribētu lūgt piedošanu tiem, kas kļuvuši par nejaušiem upuriem. Piemēram, tiem, kas vienkārši gājuši garām valdības ēkai Oslo brīdī, kad noticis sprādziens. Savukārt pret citiem upuriem viņš vainas apziņu neizjūt, atzinis Breiviks.

Tiesas prāva pret Breiviku sākās šī gada 16.aprīlī. Ja tiesa viņu atzīs par pieskaitāmu, Breivikam draud maksimālais sods – 21 gads ieslodzījumā. Pretējā gadījumā viņam var tikt piemērota beztermiņa ārstēšanās.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais