Lielbritānija steidz atbalstīt savu ekonomiku

Arvien nopietnākās eirozonas krīzes apstākļos Lielbritānijas valdība un Anglijas Banka saskaņojušas banku sistēmas atbalsta pasākumus. Programma ietver tā dēvēto «kredītu spīļu» mazināšanu.

Paredzēts izsniegt bankām ilgstošus kredītus par zemākām procentu likmēm, paziņojis Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns (George Osborne). Tas nodrošinās bankām iespēju biežāk piedāvāt kredītus uzņēmumiem un privātpersonām.

Plāna realizācijai ir paredzēts atvēlēt vairāk nekā 100 miljardus sterliņu mārciņu (86,7 miljardus latu), raksta Deutsche Welle. Programma sāksies jau pēc dažām nedēļām.

Anglijas Banka piedāvās valsts finanšu iestādēm «svaigu» kapitālu aptuveni piecu miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu latu) apmērā. Šis lēmums tika pieņemts vēl decembrī, taču pagaidām nav realizēts, norādījis Bankas vadītājs Mervins Kings (Mervin King).

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais