Venecuēla atkal izvēlas Čavesa ceļu

© F64 Photo Agency

Neraugoties uz slikto veselības stāvokli un opozīcijas spēju apvienoties, Venecuēlas prezidents Ugo Čavess svinējis kārtējo uzvaru prezidenta vēlēšanās. To atzinis arī viņa galvenais pretinieks, Mirandas štata gubernators Enrike Kapriless, un U. Čavesu apsveikuši tradicionālie kreisi noskaņotie sabiedrotie no Latīņamerikas valstīm, bet kritizējuši rietumvalstu pārstāvji, kuri nešaubās, ka sociālistiskie eksperimenti ar Venecuēlas tautu turpināsies.

BBC norāda, ka šī ir jau ceturtā reize, kad 58 gadus vecajam U. Čavesam, kurš Venecuēlā ir pie varas kopš 1998. gada, izdevies gūt vēlētāju vairākuma atbalstu. Ja viņš nostrādās visu jauno sešu gadu termiņu, U. Čavess Venecuēlu būs vadījis 20 gadu garumā. Par to gan īstas pārliecības nav, ņemot vērā, ka vēl pagājušā gada vasarā prezidentam tika diagnosticēts vēzis, un neoficiāla informācija liecina, ka, neraugoties uz kubiešu mediķu pūliņiem, tā ārstēšana nerit tik veiksmīgi kā cerēts un oficiāli ziņots. AP vēsta, ka par to liecina arī U. Čavesa uzvedība priekšvēlēšanu kampaņas laikā – prezidents, kurš pazīstams kā lielisks orators, savus piekritējus lielākoties uzrunāja ar radio un televīzijas starpniecību, priekšvēlēšanu mītiņus sākot apmeklēt tikai pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām. Un tas – neraugoties uz faktu, ka šoreiz viņa uzvara nebūt nebija garantēta, jo atbalstu E. Kaprilesam bija paudušas gandrīz 30 opozīcijas partijas, kustības un organizācijas.

Tomēr arī šoreiz U. Čavesam izdevies mobilizēt savus piekritējus. Pēc Nacionālās vēlēšanu komisijas datiem, reģistrēta rekordliela vēlētāju aktivitāte (aptuveni 81%), kuras dēļ daudzi vēlēšanu iecirkņi bija spiesti pagarināt savu darba laiku. Pēc gandrīz visu balsu saskatīšanas noskaidrojies, ka U. Čavess saņēmis gandrīz 55% vēlētāju atbalstu, bet E. Kapriless samierinājies ar nepilnu 45% vēlētāju balsīm – pārējie četri kandidāti kopā nav saņēmuši pat 1% atbalstu. Vēlēšanu rezultāti apliecina, ka tā bijusi U. Čavesa grūtākā uzvara – 2006. gada vēlēšanās viņa pārsvars pār galveno konkurentu sasniedza 26%.

Tiesa, cits jautājums ir, kā šī uzvara gūta. U. Čavess, kā ierasts, dominējis masu informācijas līdzekļos un sev raksturīgajā stilā apveltījis politiskos oponentus ar tādiem apzīmējumiem kā «jeņķi», «fašisti» un «neonacisti», gluži tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, palielināti pabalsti mazturīgajiem iedzīvotājiem, atklātas jaunas sociālās mājas, slimnīcas un autoceļi, turklāt administrācijas pārstāvji (un reizēm arī pats U. Čavess) nav kautrējušies atgādināt, kam par to ir jāpateicas.

Reuters aptaujātie ekonomisti uzskata, ka šī priekšvēlēšanu devība, kas robežojas ar izšķērdību, ir nopietni ietekmējusi valsts finansiālo situāciju un nākamā gada sākumā iespējama pat Venecuēlas valūtas devalvācija. Viens no veidiem, kā U. Čavess varētu mēģināt to novērst, būtu jauna nacionalizācijas viļņa uzsākšana – šoreiz nacionalizācija draud bankām, pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un medicīnas iestādēm. Vairāki starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie opozīcijas piekritēji jau paziņojuši, ka pēc U. Čavesa kārtējās uzvaras kā vienīgo izeju redz emigrāciju no valsts.

Savā uzvaras runā prezidents neiztiek bez parastajiem, patosa pilnajiem saukļiem, kaut gan atzinis, ka zināmas problēmas valstī pastāv un viņš darīšot visu iespējamo, lai kļūtu par labāku prezidentu. «Es vēlos valsts nākotnes celtniecībā iesaistīt ikvienu, arī opozīcijas pārstāvjus,» viņa sacīto citē AFP. Tajā pašā laikā U. Čavess apstiprinājis, ka viņa mērķis paliek nemainīgs – XXI gadsimta demokrātiskais sociālisms. Prezidents, kura atkārtota stāšanās amatā ieplānota nākamā gada 10. janvārī, jau saņēmis apsveikumus no tradicionālajiem sabiedrotajiem – kreisi noskaņotajiem Kubas, Nikaragvas, Ekvadoras, Bolīvijas un Argentīnas līderiem. Savukārt ASV Pārstāvju palātas ārlietu komitejas vadītāja, republikāne Ileana RosaLehtinena pavēstījusi, ka U. Čavess atkal manipulējis ar vēlēšanu rezultātiem. «Viņam nevajadzētu atļaut turpināt eksportēt savu naidu un despotismu, līdzīgi kā to dara Irānas un Kubas diktatori. Viņš apspiež preses brīvību un neievēro cilvēktiesības,» uzsvērusi kongresmene. Opozīcijas kandidāts E. Kapriless, atzīstot savu zaudējumu, līdz šādiem paziņojumiem gan nav nolaidies, taču uzsvēris, ka U. Čavesam jārēķinās, ka gandrīz puse vēlētāju balsojuši pret viņu.

***

UGU RAFAELS ČAVESS FRIASS

• Dzimis 1954. gada 28. jūlijā

• Bērnībā vēlējies kļūt par gleznotāju, bet vēlāk – par profesionālu beisbolistu kādā no ASV līgām

• 1975. gadā beidzis militāro akadēmiju, kļūstot par desantnieku un iegūstot jaunākā leitnanta dienesta pakāpi, vēlāk uzdienējies līdz pulkvežleitnanta dienesta pakāpei

• 1982. gadā kopā ar dienesta biedriem nodibinājis slepenu organizāciju COMACATE, kas vēlāk pārtapa par Revolucionāro bolivariāna kustību – par godu Latīņamerikas neatkarības kara varonim Simonam Bolivaram

• 1992. gada februārī kopā ar saviem kreisi noskaņotajiem dienesta biedriem vadīja militāru apvērsumu pret toreizējo prezidentu Karlosu Andresu Peresu. Pučs izgāzās, U. Čavess tika apcietināts, taču viņa īsā uzruna uzreiz pēc aresta padarīja viņu pazīstamu sabiedrībā, vēlāk palīdzot uzsākt politisko karjeru

• 1992. gada novembrī brīvībā palikušie U. Čavesa līdzgaitnieki organizēja vēl vienu militāro apvērsumu – atkal neveiksmīgu.

• 1994. gadā U. Čavess tika apžēlots un pēc iznākšanas no cietuma dibināja partiju ar nosaukumu Piektās Republikas Kustība. Līdz ar to viņš pilnībā pārkvalificējās no karavīra par politiķi

• 1998. gada decembrī uzvarēja Venecuēlas prezidenta vēlēšanās, saņemot 56% balsu

• 1999. gadā valdība ieviesa stingru kontroli pār valsts naftas ieguves uzņēmumu Petroleos de Venezuela, ienākumi no naftas tirdzniecības tika novirzīti sociāliem mērķiem. Augot U. Čavesa popularitātei, viņš uzsāka nacionalizāciju, kas skāra dažādas nozares

• 1999. gada aprīlī iniciēja referendumu par jaunām tautas asamblejas, kurai būs jāizstrādā konstitūcija, vēlēšanām – šī ideja saņēma vairāk nekā 80% vēlētāju atbalstu

• 1999. gada decembrī vairāk nekā 70% valsts iedzīvotāju referendumā apstiprināja konstitūciju, kas prezidenta pilnvaru termiņu pagarina no pieciem līdz sešiem gadiem

• 2000. gada jūlijā notikušajās vēlēšanās U. Čavess uzvarēja, saņemot vairāk nekā 60% balsu

• Pēc šīs uzvaras Venecuēla mainīja ārpolitisko kursu – U. Čavess uzskatīja, ka valsts, pateicoties lielajām dabas bagātībām, var pretendēt uz reģionālā līdera statusu un vadīt antiamerikānisko kustību pret neoliberālismu Rietumu puslodē

• 2002. gada aprīlī opozīcijas politiķi un ar prezidentu neapmierinātas militārpersonas sarīkoja apvērsumu – U. Čavess tika apcietināts un nogādāts uz kādu militāru bāzi Karību jūrā. Tomēr opozīcijas neizlēmība un prezidenta piekritēju aktīvā rīcība noveda pie tā, ka jau pēc divām dienām viņš tika atbrīvots un atgriezās savā amatā. Puča organizēšanā U. Čavess apsūdzēja ASV un kopš tā laika nelaiž garām nevienu iespēju, lai kritizētu Vašingtonu un tās politiku

• 2004. gada augustā pēc opozīcijas pieprasījuma notika referendums par U. Čavesa atstādināšanu no amata, taču viņu šajā balsojumā atbalstīja 59% vēlētāju

• 2005. gada decembrī U. Čavesa politiskie pretinieki boikotēja parlamenta vēlēšanas, ļaujot viņa piekritējiem pārņemt pilnīgu kontroli pār parlamentu

• 2006. gada decembrī U. Čavess atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās, saņemot gandrīz 63% balsu

• Pēc šīs uzvaras viņš uzsāka plašu nacionalizāciju, kas skāra telekomunikāciju un elektroenerģētikas nozares. U. Čavesa piekritēju rokās nonāca lielākā daļa televīzijas un radio kompāniju

• 2007. gadā U. Čavess valdošo partiju pārdēvēja par Venecuēlas apvienoto sociālistisko partiju

• 2007. gada decembrī vēlētāji referendumā noraidīja viņa priekšlikumu, saskaņā ar kuru vienu un to pašu cilvēku prezidenta amatā iespējams ievēlēt uz neierobežotu skaitu termiņu

• 2009. gada februārī līdzīgā referendumā šo ideju tomēr atbalstīja 56% balsotāju

• 2011. gada jūnijā tika paziņots, ka U. Čavesam ir vēzis. Kopš tā laika viņam Kubā veiktas vismaz trīs operācijas un vairāki ķīmiskās terapijas kursi, šīs vasaras nogalē (ne pirmo reizi) paziņojot, ka prezidents esot pilnīgi izārstējies

• Kļuvis slavens ar savu uzstāšanos radiopārraidē Hello Presidente, kur reizēm spēj runāt pat stundām ilgi – šogad viena no runām ilga gandrīz 10 stundas

• Kaislīgs beisbola fans

• Divas reizes precējies, piecu bērnu tēvs

• Izdevis vairākus mūzikas albumus, rakstījis dzeju un stāstus

Avots: BBC, Reuters, RIA Novosti