Eiropas valstīm radikāļi ar kara pieredzi nav vajadzīgi

© Scanpix

Līdz šim Eiropas valstu valdības diezgan skaļi atbalstījušas Sīrijas nemierniekus, neliedzot viņiem ne tikai diplomātisko, bet arī finansiālo palīdzību. Taču tajā pašā laikā Francijā un Lielbritānijā valda bažas, ka šo valstu pilsoņi, kuri devušies karot nemiernieku rindās Sīrijā, pēc šā konflikta beigām varētu atgriezties mājās un izmantot iegūtās iemaņas, raksta ziņu aģentūra AP.

Pasaules mediji jau vēstījuši, ka pēdējās nedēļās Francijas policija sarīkojusi plašus reidus un aizturējusi astoņus musulmaņus, kuri tiek turēti aizdomās par uzbrukumiem Francijā dzīvojošajiem ebrejiem. Taču daudz klusāk izskanējusi iekšlietu ministra Manuela Valla apstiprinātā informācija, ka šis pats grupējums Francijā vervējis cilvēkus, kuri vēlas doties uz Sīriju un cīnīties pret prezidenta Bašara Asada spēkiem. Turklāt ministrs atzinis, ka visus šā grupējuma pārstāvjus apcietināt nav izdevies un «vairāki cilvēki acīmredzot aizbraukuši uz ārzemēm» – domājams, to pašu Sīriju, kurā bruņotais konflikts turpinās.

Interesanti, ka Francijas parlamentā pirmajā lasījumā jau tiek skatīts likumprojekts, kas paredz policijai dot tiesības preventīvi aizturēt valsts pilsoņus, kuri izgājuši apmācības kursus kaujinieku nometnēs ārzemēs. AP atgādina, ka martā Tulūzā policijai izdevās neitralizēt septiņu cilvēku slepkavu Mohammedu Merā. Likumsargiem bija zināms, ka šis vīrietis ir ar visai radikāliem uzskatiem un kaujas mākslu apguvis islāmistu treniņcentrā Pakistānā, taču līdzšinējā likumdošana neļāva pret viņu vērsties, pirms M. Merā nesāka slepkavot. Iepriekš kā valstis, kurās tiek gatavoti iespējamie teroristi, parasti tika minētas Pakistāna, Afganistāna un Irāka, taču nu tām pievienojies arī Lībija un Sīrija.

«Mēs cenšamies sekot līdzi tam, kas notiek Sīrijā, taču atšķirībā no Lībijas šajā valstī iespējams iebraukt no daudzām vietām, tāpēc izsekot tur karojošos Eiropas valstu pilsoņus ir grūti. Taču mēs esam nobažījušies, ka pēc šo cilvēku atgriešanās mājās viņu jaunās iemaņas un noskaņojums varētu radīt problēmas mūsu drošībai,» sarunā ar AP sacījusi kādas Eiropas valsts terorisma apkarošanas dienesta pārstāve, kura vēlējusies palikt anonīma. Nekāda oficiāla informācija par to, cik daudz Eiropas valstu pilsoņu karo Sīrijas nemiernieku grupējumos, netiek sniegta, taču nav šaubu, ka šo cilvēku skaits sniedzas desmitos, ja ne simtos. Un ikviens no viņiem pēc atgriešanās Eiropā var kļūt par bumbu ar laika degli, norāda AP.

Bijušais islāmistu kaujinieks Nomans Benotmens, kurš pašlaik strādā Londonas domnīcā Quillium Foundation, skaidro, ka šādi cilvēki ir ļoti bīstami – viņi guvuši iemaņas karadarbībā, zaudējuši baiļu izjūtu un parasti ir ļoti negatīvi noskaņoti attiecībā pret sabiedrību. «Sīrijā ir sācies radikalizācijas process. Daļai kaujinieku jau liekas, ka Rietumi viņu ir pametuši, un [starptautiskajam teroristu tīklam] Al Qaeda šie cilvēki ir labākie rekrūši. Ja Al Qaeda no viņiem negūs kādu labumu Sīrijā, tad centīsies viņus izmantot citur,» ir pārliecināts šis eksperts.

BBC atgādina, ka arī ANO cilvēktiesību komisijas vadītājs Paulo Pineiro šonedēļ paudis bažas par to, ka konflikts Sīrijā piesaistījis islāmistu radikāļus no dažādām pasaules malām. Par ārvalstnieku karošanu opozīcijas pusē vairākkārt sūdzējusies arī Sīrijas valdība, tomēr oficiālā opozīcija – Sīrijas Nacionālā padome un Brīvās Sīrijas armija – turpina apgalvot, ka to rindās ārvalstnieku vai nu vispār nav, vai arī to skaits ir neliels. Interesanti, ka zināma taisnība ir arī opozīcijai, jo ārvalstnieku grupējumi zem melnajiem

Al Qaeda karogiem parasti karo kā pilnīgi neatkarīgas apakšvienības, kuras nekādām pavēlēm nepakļaujas. «Viņi necīnās par demokrātiju vai brīvību, bet vēlas sasniegt paši savus mērķus,» trāpīgi norādījis P. Pineiro.

Svarīgākais