Obamam uzticas vēlreiz

© Scanpix

ASV prezidentam Barakam Obamam ir doti vēl četri gadi, lai attaisnotu vēlētāju cerības. Viņa uzvara otrdien notikušajās vēlēšanās nebija tik pārliecinoša kā pirms četriem gadiem, visas valsts mērogā prezidents savu sāncensi, republikāni Mitu Romniju apsteidza par nepilniem 2% balsu.

To apzinoties, savā uzvaras runā B. Obama akcentu lika uz nepieciešamību panākt vienotību starp abu lielo partiju pārstāvjiem, lai kopīgi strādātu valsts un tās iedzīvotāju labā.c

«Lai par ko jūs arī būtu balsojuši, neskatoties uz to, vai jūs atzīmējāt Obamas vai Romnija uzvārdu, jūs esat panākuši, ka jūsu balss ir sadzirdēta. Es vēlos pateikties visiem amerikāņiem, kuri atnāca uz vēlēšanām, mums visiem kopā ir jāpalīdz valstij pārvarēt grūtības,» uzstājoties savu piekritēju priekšā Čikāgā, paziņoja B. Obama. Uz skatuves viņš kāpa kopā ar sievu Mišelu un meitām Maliju un Sašu un labu laiku nevarēja uzsākt runu, jo sajūsminātais pūlis skandēja «Obama» un «vēl četri gadi».

«Šovakar, 200 gadu pēc tam, kad bijusī kolonija ieguva tiesības patstāvīgi lemt savu likteni, mūsu nācijas saliedēšanas uzdevums nav zaudējis aktualitāti. Šī saliedēšanās kļūst spēcīgāka, pateicoties jums... Mēs visi esam lielā amerikāņu ģimene, mēs esam vienota tauta, un savus panākumus un neveiksmes mēs pārdzīvojam visi kopā,» sacījis B. Obama, šādā veidā uzrunājot ne tikai savus piekritējus, bet arī tos, kuri vēlēšanās nobalsoja par M. Romniju.

«Jūs vēlaties, lai mēs koncentrētos uz jūsu, nevis savām darba vietām. Un tādēļ es gatavojos strādāt ar abām partijām, lai atrisinātu jūsu problēmas,» sacījis prezidents, piebilstot, ka jau tuvākajās nedēļās grasās tikties ar M. Romniju, lai apspriestu tālākas sadarbības iespējas. Par savām galvenajām prioritātēm otrā prezidentūras termiņa laikā viņš nosaucis budžeta deficīta samazināšanu, nodokļu sistēmas reformu, imigrācijas reformu un nepieciešamību panākt, lai ASV nebūtu atkarīgas no ārvalstu energoresursiem.

B. Obama savu ieinteresētību sadarboties ar republikāņiem ir paudis nepārprotami, taču, lai šāda sadarbība būtu iespējama, nepieciešams, lai tai piekristu abas puses. Un šajā ziņā var rasties problēmas, norāda amerikāņu politologi, atgādinot, ka otrdien notikušajās Kongresa vēlēšanās republikāņi spējuši saglabāt kontroli pār Pārstāvju palātu, bet demokrāti noturējuši vairākumu Senātā, vienlaikus netiekot pie tā dēvētā supervairākuma jeb 60 senatoru vietām. Līdzšinējais Kongress ieguvis bēdīgu slavu kā viens no vismazāk produktīvākajiem un sašķeltākajiem visā ASV vēsturē, divu gadu laikā tas spējis pieņemt tikai nepilnus 200 likumus, un tikai mazliet vairāk nekā 10% amerikāņu ir apmierināti ar Kongresa darbību. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka arī jaunajā Kongresā saglabāsies ne tikai tas pats spēku samērs, bet arī daudzas personālijas. «Tas nozīmē to pašu dinamiku. Tas nozīmē tos pašus cilvēkus, kuri pēdējo trīs gadu laikā pierādījuši, ka ne par ko nespēj vienoties,» sarunā ar Reuters sacījis politologs Ītans Zīgels. Jāpiebilst, ka jaunais Kongresa sastāvs darbu uzsāks janvārī, bet vēl līdz šā gada nogalei prezidentam un likumdevējiem būtu jāatrod kopīga valoda jautājumā par budžeta deficīta samazināšanu par aptuveni 600 miljardiem dolāru. Lai panāktu vienošanos, kas ietvers gan izdevumu samazināšanu, gan, iespējams, atsevišķu nodokļu paaugstināšanu, būs nepieciešama abu partiju piekrišana. Tāpēc diskusijas par šo tēmu būs lielisks indikators, lai saprastu, vai pēc notikušajām vēlēšanām kaut kas ir mainījies un partijas ir gatavas strādāt kopā, lai pieņemtu svarīgus lēmumus.

B. Obamas inaugurācija otrajam prezidentūras termiņam ir iecerēta nākamā gada 21. janvārī. Līdz tam laikam kļūs skaidrs, cik lielas pārmaiņas notiks viņa administrācijā. National Journal atgādina, ka četru gadu laikā valdībā, kurā ir 15 cilvēku, notikušas tikai divas izmaiņas – amatos stājušies jauni aizsardzības un tirdzniecības ministri. Vēsture liecina, ka reti kurš administrācijas pārstāvis nostrādā divus četru gadu termiņus, tāpēc nav šaubu, ka izmaiņas notiks. Pati lielākā intriga – vai amatā paliks valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura vasarā diezgan pārliecinoši runāja par aiziešanu no politikas, bet rudenī jau deva mājienus, ka varētu saglabāt savu posteni. Diezgan ticama ir arī aizsardzības ministra Leona Panetas nomaiņa.

Savā uzvaras runā B. Obama īpašu pateicību izteica ne tikai ģimenei, bet arī savam priekšvēlēšanu štābam, un amerikāņu politologi uzsver, ka tā lomu uzvarā nav iespējams pārvērtēt. Ņemot vērā to, cik slidens izrādījies B. Obamas pārsvars valsts mērogā, ir skaidrs, ka viņa komanda stratēģiski apspēlējusi M. Romnija komandu, izcīnot uzvaras tieši tajās pavalstīs, kurās tas bija visvairāk nepieciešams. Sākot vēlēšanu rezultātu apkopošanu, M. Romnijs pat uz brīdi izrāvās vadībā, taču jau pēc neilga laika kļuva skaidrs, ka šis iespaids ir mānīgs. B. Obama ne tikai spēja uzvarēt tajos štatos, kuru iedzīvotāji tradicionāli balso par demokrātiem, bet arī pieveica M. Romniju pavalstīs, kurās viņš bija cerējis uz panākumiem – Kolorādo, Aiovā, Nevadā. Viss, ko spēja M. Romnijs – atkarot Indiānu un Ziemeļkarolīnu, kas pirms četriem gadiem nobalsoja par B. Obamu.

Pēc tam, kad pienāca vēlēšanu rezultāti no Viskonsinas, M. Romnijam neatlika nekas cits kā zvanīt savam sāncensim un apsveikt viņu ar uzvaru – B. Obama bija nodrošinājis nepieciešamās 270 elektoru balsis. Kā saldo ēdienu viņš saņēma uzvaru Ohaio, un nevienu vairs neuztrauca tas, ka balsu skaitīšana Floridā ievilkās un saglabājās neziņa par šā štata 29 elektoru balsīm. Saskaņā ar Euronews datiem, B. Obamam salīdzinājumā ar 2008. gada vēlēšanām pieaudzis atbalsts aziātu un latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāju, kā arī sieviešu vidū. Toties zīmīgi, ka šoreiz viņu atbalstījis mazāks skaits gados jauno vēlētāju, afroamerikāņu un ebreju. Divu pirmo grupu pārstāvju vidū acīmredzot noplakusi cerība, ka jauneklīgais, tumšādainais prezidents «apgriezīs Ameriku ar kājām gaisā», bet ebreju kopienas pārstāvji nevar būt apmierināti ar to, ka B. Obama pietiekami stingri neatbalsta Izraēlu jautājumā par eventuālu uzbrukumu Irānai, turklāt kritizējis apmetņu celtniecības turpināšanu Jordānas upes rietumkrastā.

Līdz ar vēlēšanām daudzos štatos notika tautas balsojumi par dažādām likumdošanas iniciatīvām. Šo referendumu rezultāti liecina, ka Mērilendas un Menas štatos ir legalizētas viendzimuma laulības, bet Kolorādo un Vašingtona štata iedzīvotāji nobalsojuši par marihuānas lietošanas legalizāciju. Pretēji prognozēm, Kalifornijā pietiekamu atbalstu nav izpelnījies likumprojekts par nāvessoda atcelšanu.

Svarīgākais