Vai Čehiju gaida jaunas vēlēšanas?

© Scanpix

Pagājušonedēļ Čehijā uzliesmojušais korupcijas un izsekošanas skandāls novedis pie tā, ka par savu demisiju nācies paziņot premjerministram Petram Nečasam.

Viņa pārstāvētā Pilsonisko demokrātu partija (ODS) cer, ka līdzšinējā valdošā koalīcija tiks saglabāta un prezidents Milošs Zēmans tieši no tās rindām izvēlēsies jaunu premjera amata kandidātu. Savukārt opozīcijā esošie sociāldemokrāti (CSSD) ir pārliecināti, ka pašreizējais parlaments jāatlaiž un jārīko jaunas vēlēšanas.

«Nečass palaida garām iespēju atkāpties cienījamā veidā un nodemonstrēt, ka viņa runas par cīņu pret korupciju uztveramas nopietni,» vakar norādīja laikraksts Hospodarske noviny. Kaut gan jau ceturtdien bija skaidrs, ka tiesībsargājošo struktūru rīcībā ir ļoti nopietni pierādījumi gan pret premjera kancelejas vadītāju Janu Naģovu, gan vairākiem augsta ranga ODS biedriem

(P. Nečass līdz šim bija arī partijas līderis), premjers līdz pat nedēļas nogalei turpināja apgalvot, ka netic viņu vainai, un aicināja uz sarunām gan policijas, gan ģenerālprokuratūras pārstāvjus, acīmredzot cenšoties viņus pārliecināt mainīt viedokli. Tikai pēc tam, kad sestdien P. Naģovai (kuru čehu prese uzskata par premjera mīļāko) tika izvirzītas oficiālas apsūdzības korupcijā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā (militārā izlūkdienesta aģenti viņas uzdevumā izspiegojuši P. Nečasa sievu, par šķiršanos no kuras premjers paziņoja pagājušās nedēļas sākumā), tikai pēc tam, kad dažādos noziegumos apsūdzēti pārējie aizturētie, un ne tikai M. Zēmans, bet arī paša partijas biedri netieši rekomendēja premjeram atkāpties, šāds lēmums vēlu svētdienas vakarā arī tika pieņemts.

«Es pilnībā uzņemos politisko atbildību,» paziņojis P. Nečass, kurš vakar vakarā devās pie prezidenta, lai iesniegtu demisijas rakstu. Vēl pirms tam ODS vadība pulcējās uz ārkārtas sanāksmi, lai spriestu, kuru no partijas biedriem virzīt premjera amatam. Tieši šādu scenāriju P. Nečass bija iecerējis piedāvāt prezidentam, kurš amatā ir tikai dažus mēnešus – labēji centriskā valdība atkāpjas, taču jaunas valdības veidošana tiek uzticēta līdzšinējās koalīcijas pārstāvim, un nākamās parlamenta vēlēšanas notiek pēc grafika 2014. gada maijā.

Ziņu aģentūra ČTK vēsta, ka šādam risinājumam piekrituši arī abu pārējo koalīcijā pārstāvēto partiju – TOP 09 un liberāldemokrātu – pārstāvji. Taču šajā gadījumā nav mazsvarīgi, ka P. Nečasa valdība jau kopš 2010. gada maija bijusi mazākuma valdība, kas vairākus uzticības balsojumus izturējusi, tikai pateicoties neatkarīgo deputātu balsīm. Pēc skaļā skandāla un runām par to, ka virkne ODS politiķu darbojas apšaubāmas reputācijas uzņēmēju vai pat organizētās noziedzības grupējumu interesēs, nav garantijas, ka līdzšinējā koalīcija patiešām saņems pietiekamu atbalstu parlamentā. Turklāt M. Zēmans tiek uzskatīts par kreisā spārna pārstāvi, kuram pašreizējā situācijā nebūtu izdevīgi nominēt premjera amatam kādu no līdzšinējās koalīcijas.

Opozīcijā esošo sociāldemokrātu (starp citu, šai partijai ir lielākais mandātu skaits parlamentā) līderis Bohuslavs Sobotka vakar atkārtojis, ka loģisks valdības krišanas rezultāts būtu parlamenta atlaišana un jaunu vēlēšanu izsludināšana. AFP norāda, ka šāda CSSD nostāja ir pilnīgi saprotama, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka sociāldemokrāti un to sabiedrotie ārkārtas vēlēšanās uzvarēs. Čehijas konstitūcija paredz divus parlamenta atlaišanas modeļus. Pirmkārt, par to var nobalsot paši deputāti, taču, lai šādu lēmumu pieņemtu, nepieciešamas trīs piektdaļas balsu – tātad bez līdzšinējās valdošās koalīcijas deputātu atbalsta tas nav iespējams. Tāpat parlaments tiek atlaists, ja tas trīs reizes pēc kārtas neatbalsta prezidenta nosaukto premjera amata kandidātu. Šis ceļš šķiet krietni ticamāks, un ČTK vēsta, ka jau vakarrīt sākušās vētrainas konsultācijas starp dažādu partiju pārstāvjiem un neatkarīgajiem deputātiem.

Prāgas Kārļa universitātes politologs Jozefs Mlejņeks sarunā ar AFP norāda, ka šajos apstākļos pavisam negaidīti pieaugusi prezidenta loma. Tieši M. Zēmanam, kurš amatā stājās 8. martā, tagad jāpierāda, ka viņš spēj rīkoties politiskās krīzes apstākļos un izlemt, kāds risinājums valstij būs labākais. «Ir tik daudz iespēju, ka es nemaz necentīšos prognozēt, kas notiks. Es patiešām to nezinu,» saka J. Mlejņeks. Lielākā daļa viņa kolēģu ir pārliecināti, ka situācijas noteicējs pašlaik ir prezidents – ja viņš izlems, ka jārīko ārkārtas vēlēšanas, P. Nečasam neatliks nekas cits kā pārliecināt savus partijas biedrus un koalīcijas partnerus atbalstīt šādu risinājumu.

Svarīgākais