Lēmumu, kuru kā savu uzvaru traktē visas konfliktā iesaistītās puses, pirmdien vēlu vakarā pieņēmusi Grieķijas augstākā administratīvā tiesa jeb Valsts padome. Tā nospriedusi, ka valsts televīzijas kompānijas ERT darbs jāatjauno līdz brīdim, kad tiks izveidots jauns sabiedriskais medijs.
Tiesas lēmumu atzinīgi vērtējuši gan ERT strādājošie, kuriem līdz septembrim būs darbs, gan visu triju valdošās koalīcijas partiju politiķi, kuriem tas devis iespēju atrast kompromisu un izvairīties no valdības izjukšanas un ārkārtas vēlēšanām.
Lēmumu par ERT slēgšanu Grieķijas valdība (ja precīzāk, tad premjers Antonis Samarass un viņa vadītā Jauno demokrātu partija) pieņēma 11. jūnijā, turklāt jau pēc dažām stundām tas stājās spēkā un televīzijas pārraides tika pārtrauktas, atgādina BBC. Premjera galvenais arguments bija ekonomiskā nepieciešamība – ERT vajadzībām ik gadu no valsts budžeta tika tērēti 300 miljoni eiro, bet šīs kompānijas kanālus regulāri skatījās ne vairāk kā 4% valsts iedzīvotāju. Gandrīz 2700 ERT darbinieku atlaišana deva lielisku iespēju izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu līdz šā gada vidum par 2000 cilvēkiem samazināt valsts sektorā nodarbināto skaitu. A. Samarass gan atzina, ka bez sabiedriskā medija neiztikt, un deva rīkojumu veidot jaunu raidorganizāciju, kurā darbs atrastos ne vairāk kā 1200 cilvēkiem un kura gadā prasītu ne vairāk kā 150 miljonus eiro lielus izdevumus.
Lai gan lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ERT darbību vērtēja samērā kritiski, pēkšņā raidījumu pārtraukšana izraisīja protesta akcijas, kuras, apsūdzot premjeru autoritārismā, uzkurināja opozīcijā esošā partija Syriza. Arī valdošajā koalīcijā pārstāvēto sociālistu (PASOK) un Demokrātisko kreiso politiķi iebilda pret nekavējošu ERT slēgšanu, apgalvojot, ka šo lēmumu premjers pieņēmis voluntāri, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem. Operatīvi reaģēja arī ERT darbinieki, kuru lielākā daļa atteicās pamest darba vietas un ar vairāku Grieķijas privāto telekompāniju un Eiropas Raidsabiedrību savienības (EBU) atbalstu organizēja savu pārraižu demonstrēšanu ar interneta starpniecību. Žurnālistu streikā iesaistījās aizvien jauni mediji, un pagājušās nedēļas nogalē pēc 38 gadu pārtraukuma tika izdots laikraksts Neatkarīgais viedoklis. Ziņu aģentūra RIA Novosti atgādina, ka šāds laikraksts iznāca 1975. gadā, kad grieķu žurnālisti vairāk nekā mēnesi streikoja, pieprasot kolektīvo darba līgumu noslēgšanu.
Savukārt televīzijas darbinieku arodbiedrība vērsās tiesā, un tās prasība pirmdienas vakarā tika daļēji apmierināta. Proti, tiesa nosprieda, ka valdība nedrīkstēja pārtraukt ERT darbību, kamēr nav izveidota jaunā raidorganizācija, un uzdeva valdībai uz laiku, kamēr tas tiks paveikts, atjaunot televīzijas kompānijas pārraides. Euronews norāda, ka šādā veidā ERT darbinieki guvuši atelpu vismaz līdz septembrim. «Es šeit esmu jau septiņas diennaktis un pirmo reizi redzēju, ka cilvēki smaida,» sarunā ar Reuters sacījusi ERT reportiere Eleni Hrona. Savukārt viņas kolēģe Mariana Demirčjana intervijā Euronews atzinusi, ka uzvara gūta tikai kaujā, bet ne karā. «Protams, ka tagad mēs jūtamies mazliet atviegloti, taču mums vēl garš ceļš ejams. Ir jāapspriežas savā starpā, jākonsultējas ar juristiem, jādomā, ko darīt tālāk,» sacījusi žurnāliste, norādot, ka ERT darbinieki vēl nav zaudējuši cerības, ka valdības lēmums tiks pilnībā atcelts un televīzija varēs turpināt darbu.
Tomēr BBC norāda, ka cerības uz šādu iznākumu ir niecīgas – lai tā notiktu, ir jāizjūk valdošajai koalīcijai, taču vakardienas notikumu attīstība liecina, ka politiķiem izdosies rast kompromisu. Tiesas lēmums, kurā precīzi nav definēta kārtība, kādā jāatjauno ERT darbība, ļāvis gan A. Samarasam, gan PASOK vadītājam Evangelosam Venizelosam, gan Demokrātisko kreiso līderim Fotim Kuvelisam paziņot, ka viņu viedoklis ir uzvarējis. Premjers licis uzsvaru uz to, ka tiesa principiāli nav iebildusi pret valdības lēmumu slēgt ERT, tikai norādot uz «procedūras pārkāpumiem», savukārt jaunākie koalīcijas partneri līksmojuši, ka vērā ņemtas viņu iebildes par to, ka bija nepareizi slēgt veco sabiedrisko televīziju, kamēr nav izveidota jauna.
BBC norāda, ka nevienam no koalīcijas biedriem valdības atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanas nav izdevīgas, un tiesas lēmums devis viņiem samierināšanās iespēju. ERT un tās darbinieki šajā gadījumā ir tikai politisko spēlīšu ķīlnieki, un to samērā atklāti atzinis E. Venizeloss. «Tas nav vienīgais un pat galvenais jautājums. Svarīgākais ir tas, ka valdībai jāstrādā
kā patiešām vienotai struktūrai, nevis vienas partijas vadībā,» viņš sacījis, norādot, ka šodien paredzētajā koalīcijas biedru sēdē tiks lemts ne tikai par to, kā izpildīt tiesas lēmumu, bet arī par pārmaiņām ministru kabinetā un plašāku sadarbību starp partijām.