Lai gan Portugāles premjerministrs Pedro Koelju solījis darīt visu iespējamo, lai nepieļautu valdības krišanu, ārkārtas vēlēšanu iespējamība valstī kļūst aizvien lielāka un lielāka.
Pēdējo divu dienu laikā par savu demisiju paziņojuši jau divi ministri, un, lai gan P. Koelju pavēstījis, ka ārlietu ministra Paulu Portaša demisiju nepieņem, vakar atkāpšanos apsvēra vēl vairāki ministri no P. Portaša vadītās Tautas partijas. Ja tā pametīs valdību, P. Koelju sociāldemokrātiem vairs nebūs vairākuma parlamentā.
Kad pagājušās nedēļas nogalē par savu demisiju paziņoja taupības programmas autors, ar politiskajām partijām cieši nesaistītais ekonomists un finanšu ministrs Vitors Gašpars, viņam ātri tika atrasta aizvietotāja – bijusī ministrijas valsts sekretāre Marija Luisa Albukverkve, kura arī devusi savu artavu taupības programmas izstrādāšanā. Taču tikai nepilnu pusstundu pirms viņas apstiprināšanas amatā kļuva zināms, ka demisiju pieprasījis ārlietu ministrs P. Portašs. Iepriekš viņš jau bija paudis iebildumus pret V. Gašpara realizēto politiku un norādīja, ka bijušā finanšu ministra līdzgaitnieces iecelšana augstajā amatā liecina, ka valdība negatavojas mainīt savu kursu un pievērst lielāku uzmanību ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, vēsta Reuters.
Saskaņā ar Portugāles likumdošanu premjeram ir tiesības noraidīt ministra demisiju, un tieši šo iespēju izmantojis P. Koelju. Otrdien vēlu vakarā viņš uzstājās ar runu televīzijā, norādot, ka aicina P. Portašu palikt amatā. «Politiskās nestabilitātes draudi nozīmē nāvējošu risku valstij, kuru neviens nevēlas pieļaut. Jau tuvākajās stundās es runāšu ar saviem koalīcijas partneriem, lai atjaunotu valdības stabilitāti. Sacīšu atklāti – es negrasos atkāpties un nodot savu valsti,» emocionālā uzrunā paziņojis premjers. Tomēr vakarrīt kļuva skaidrs, ka viņa pūliņi nav vainagojušies panākumiem. Portugāles mediji vēstīja, ka demisionēt gatavojas vēl divi Tautas partijas ministri – lauksaimniecības ministrs Asunsao Kristass un sociālo lietu ministrs Pedro Mota Suarešs. Ja tā patiešām notiks un uz savu aiziešanu no amata turpinās uzstāt arī P. Portašs, nebūs pārspīlējums sacīt, ka valdošā koalīcija ir izjukusi. AP atgādina, ka no 230 parlamenta deputātu mandātiem sociāldemokrātu kontrolē ir tikai 108, kas nozīmē, ka bez Tautas partijas 24 mandātiem tai vairs nebūs vairākuma parlamentā. «Ir skaidrs, ka premjerministrs darīs visu iespējamo, lai saglābtu valdību; tas nozīmē, ka Portašam un viņa partijai tiks izteikti visi iespējamie piedāvājumi,» norādījis politologs Antonio Košta Pinto. Tomēr ir lielas šaubas, vai starp šiem piedāvājumiem būs atteikšanās no taupības politikas, uz ko uzstājis ārlietu ministrs.
AFP atgādina, ka šādu politiku Portugāle bijusi spiesta realizēt kopš 2011. gada, kad tai nācās lūgt 78 miljardu eiro lielu aizdevumu no ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda. Regulārā budžeta izdevumu apcirpšana un ienākumu palielināšana, paaugstinot nodokļus, atstājusi katastrofālu ietekmi uz Portugāles ekonomiku, kas turpina sarukt jau trešo gadu pēc kārtas – tiek prognozēts, ka šogad tās sarukums būs 2,3%. Strauji turpina pieaugt bezdarba līmenis – pašlaik tas jau sasniedzis 17,6%, bet nākamgad, saskaņā ar pašām optimistiskākajām aplēsēm, nebūs zemāks par 18,5%. Turklāt taupības politika nav atstājusi cerēto pozitīvo iespaidu nedz uz valsts parādu (124% no iekšzemes kopprodukta jeb trešais lielākais ES aiz Grieķijas un Itālijas), nedz budžeta deficītu (pērn – 6,4% no iekšzemes kopprodukta).
P. Koelju gan turpina apgalvot, ka vēl tikai mazliet jāpaciešas, līdz Portugāles iedzīvotāji varēs «baudīt taupības politikas augļus», taču šķiet, ka pacietībai pienācis gals. «Portuša lēmums saistīts ar to, ka pašreizējā koalīcija zaudējusi savu popularitāti. Mēs domājam, ka reālākais politiskās krīzes iznākums ir ārkārtas vēlēšanas,» vakar sarunā ar Reuters uzsvēris Barclays ekonomists Antonio Garsija Paskvāls. Euronews vēsta, ka bažas par valdības krīzi novedušas pie 5% krituma Portugāles biržās, samazinājusies šīs valsts vērtspapīru vērtība.