Savai pirmajai vizītei ārpus Romas pāvests Francisks izvēlējies simbolisku galamērķi – Lampedūzas salu, kas atrodas netālu no Āfrikas krastiem un ik gadu uzņem tūkstošiem nelegālo imigrantu.
Vakar katoļu baznīcas galva šajā salā tikās gan ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka varasiestādes bēgļu problēmai pievērš par maz uzmanības, gan ar ieceļotājiem, kuri ir neziņā par savu nākotni, kā arī noturēja aizlūgumu par tiem, kuri gājuši bojā, mēģinot nokļūt Lampedūzā.
AP uzsver, ka šī vizīte lieliski atbilst jaunā Romas pāvesta pasludinātajam uzdevumam – baznīcai jāatceras par savu misionāru funkciju, jāatgriežas pie rūpēm par vienkāršajiem cilvēkiem, par tiem, kuri nonākuši grūtībās. Jāatgādina, ka paša pāvesta vecvecāki savulaik no Itālijas emigrējuši uz Argentīnu, tādēļ nav pārsteigums, ka kādā misē Buenosairesā toreizējais kardināls Horhē Mario Bergoljo (tāds ir pāvesta īstais vārds) paziņoja: «Mēs visi esam migranti, jo neviens mūžīgi nepaliek uz vietas.» Toreiz kardināls asi kritizēja attieksmi pret ieceļotājiem dažādās pasaules malās, atgādinot, ka viņi kļuvuši par verdzības upuriem. «Un pie tā līdzvainīgi esam mēs visi – tie, kuri klusē, tie, kuri neko nedara, nevēršas pie cilvēkiem, kuriem būtu jāmeklē risinājums, līdzvainīgi esam mēs visi ar savu apātiju,» viņa sacīto citē Reuters.
Vizīte Lampedūzā bija simbolisma pārpilna, uzsver AFP. Lēmumu apciemot šo salu Francisks pieņēmis pēc tam, kad saņēmis vēstuli no vietējā mācītāja Stefano Nastasi. Par to, ka šāda vizīte notiks, tika pavēstīts tikai jūlija sākumā, lai gan parasti pasākumi, kuros piedalās Romas pāvests, tiek plānoti mēnešiem, ja ne gadiem iepriekš. Itālijas laikraksti uzsver, ka Vatikāns pieprasījis, lai vizītē pāvestu nepavadītu politiķi – tā ir atkāpšanās no tradīcijām, taču, pēc lielākās daļas novērotāju domām, pilnīgi attaisnojama, ņemot vērā to, ka politiķi kopš 2009. gada tā arī nav spējuši atrisināt bēgļu krīzi. Notikušās mises laikā tika izmantots altāris, kas pēc formas atgādināja kādu no nedrošajiem kuģīšiem, kuros tūkstošiem bēgļu ik gadu cenšas pārvarēt 113 kilometru lielo attālumu, kas Lampedūzu šķir no Tunisijas piekrastes. Bet misē izmantotais krucifikss un vīna kausiņš bijuši izgatavoti no kādas krastā izmestas bēgļu laivas atlūzām. Pāvests arī vietējās zvejas flotiles pavadībā izbraucis Vidusjūrā, lai tajā iemestu vainagu – par godu tiem, kuri centās, bet nespēja sasniegt Lampedūzas salu. «Pāvest Francisk! Tikai tu mūs spēj glābt», «Tu esi viens no mums» – ar šādiem lozungiem pāvesta ierašanos sagaidījuši gan salas pastāvīgie iedzīvotāji, gan nelegālie imigranti.
Pāris stundas pirms Franciska vizītes sākšanās Lampedūzas krastus sasniedza kārtējais nelegālo ieceļotāju kuģītis, kurā bija 166 pasažieri, vēsta AFP. ANO Bēgļu lietu komisija vēsta, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Lampedūzā ieradušies vairāk nekā 4000 nelegālo ieceļotāju (citās Itālijas dienvidu pilsētās un Maltā – vēl ap 4400) – trīs reizes vairāk cilvēku nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Vismaz 40 cilvēku šogad gājuši bojā, mēģinot no Ziemeļāfrikas sasniegt Eiropu, – šis skaitlis gan ir krietni mazāks nekā pērn, kad gāja bojā aptuveni 500 nelegālo ieceļotāju.
Lielākā daļa bēgļu ir no Eritrejas un Somālijas, taču arābu pavasara laikā strauji pieauga no karadarbības bēgošo tunisiešu un lībiešu skaits, bēgļu vidū nereti ir arī Afganistānas, Pakistānas, Sīrijas, Mali un Gambijas pilsoņi. Nelegālos imigrantus, kuriem izdodas sasniegt salu, izmitina bēgļu centrā – nelielā un nepievilcīgā ēkā, kurā valda antisanitāri apstākļi. Ja bēgļus ar prāmi laikus neizdodas pārvest uz Itālijas kontinentālo daļu (tur viņus sagaida uzturēšanās nelegālo imigrantu aizturēšanas centros vai bēgļu centros), Lampedūzā esošo nelegāļu skaits mēdz pārsniegt pat salas pamatiedzīvotāju skaitu – 6000 cilvēku. «Jācer, ka pāvesta vizīte atgādinās par šo problēmu,» sarunā ar AFP sacīja Lampedūzas mērs Džjusi Nikolini. Viņa piebildusi, ka bēgļu jautājums ir arī pārējās Itālijas daļas un visas Eiropas problēma. Viņai piekritis Vatikāna migrācijas departamenta vadītājs kardināls Antonio Marija Veljo, kurš izteicis cerību, ka pēc šīs vizītes tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai uzlabotu situāciju, kas kļuvusi nehumāna.