Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu, kas šodien sāksies Rīgā, Francijas un Vācijas līderi gatavojas izmantot, lai pārliecinātu Grieķiju, ka līdz mēneša beigām nepieciešams panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. ES amatpersonas vēstījušas, ka sarunās vērojams zināms progress, taču tās uz priekšu virzās ļoti lēni, jo Atēnas nav gatavas nepieciešamajiem kompromisiem. Taču laika nav palicis daudz – jūnija sākumā Grieķijai jāveic kārtējās parādu daļas atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), bet naudas tam nav.
Otrdienas vakarā Berlīnē notikušajā preses konferencē, kas tika rīkota pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda tikšanās, Rīga tika piesaukta vairākas reizes – ziņu aģentūra Bloomberg vēsta, ka divu varenāko eirozonas ekonomiku līderi stingri apņēmušies samita kuluāros pārliecināt Grieķijas premjeru Aleksi Cipru par nepieciešamību līdz maija beigām panākt vienošanos ar aizdevējiem, kas ļaus Grieķijai saņemt kārtējo finansiālo injekciju 7,2 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 1,5 miljardus eiro 5. jūnijā Grieķijai ir jāatmaksā SVF, bet citu naudas ieguves avotu tai nav. Vakar sarunā ar televīzijas kanālu ANT1 to atklāti atzinis arī Grieķijas valdības pārstāvis Nikoss Filiss, paziņojot – ja vienošanās netiks panākta, tad SVF savu naudu nedabūs.
Pagaidām var tikai minēt, kādā formātā Rīgā notiks A. Cipra pārliecināšana, jo samita oficiālajā darba kārtībā Grieķijas jautājums nav iekļauts. AFP citē F. Olanda izteikumu, ka «mums būs iespēja ar Cipra kungu parunāt Rīgā», savukārt A. Merkele nedaudz piesardzīgāk paziņojusi, ka A. Ciprs būs starp ES valstu līderiem, kuri ieradīsies uz samitu, un «redzēsim, kādas iespējas diskusijai radīsies». Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka A. Merkeles un A. Cipra divpusējā tikšanās samita kuluāros jau tiekot gatavota, taču, iespējams, sarunām būs cits formāts. Tajā pašā laikā lieki cerēt, ka tieši Latvijas galvaspilsētā tiks panākta galīgā vienošanās. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, atgādinot par Austrumu partnerības samita darba kārtību, intervijā Bloomberg norādījis, ka «Rīga nav tam domāta».
Reuters atgādina, ka sarunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem (Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku un SVF) bez vērā ņemamiem rezultātiem risinās jau četrus mēnešus. To dalībnieki regulāri runā gan par «panākto progresu», gan to, cik «daudz darba vēl priekšā». Var pat ironizēt par to, ka līdz šim galvenais sarunu rezultāts bijis tas, ka aizdevēju grupa vairs oficiāli dokumentos netiek dēvēta par troiku – A. Ciprs to pasludinājis par milzu panākumu, jo savā priekšvēlēšanu kampaņā viņa kreisi radikālo spēku apvienība Syriza grieķiem solīja, ka nekādu saistību pret troiku valstij vairs nebūšot.
Tomēr, ja bez ironijas, pašlaik pienācis brīdis, kad Grieķija atkal nonākusi uz defolta un eirozonas pamešanas sliekšņa. F. Olands norādījis, ka runa nav tikai par to, ka Grieķijai jāatmaksā kārtējā parāda daļa. «Valstij ir vajadzības, kas jāapmierina, finansējums, ko nepieciešamas atrast,» viņš sacījis. Bet valsts kase pēc maija algu un pensiju izmaksāšanas ir faktiski tukša, piesaistīt naudu starptautiskajos finanšu tirgos Grieķija, visticamāk, nevar, un arī runas par to, ka tā varētu saņemt kredītu no Ķīnas vai Krievijas, izrādījušās tikai runas. Citiem vārdiem sakot – šķiet, ka taisnība bijusi tām Grieķijas un ES amatpersonām, kuras jau kopš gada sākuma apgalvojušas, ka nekāda B plāna nav un nevar būt un sarunu ceļā būs jāsameklē kompromiss. Deutsche Welle vēsta – cik noprotams, pašlaik sarunas atdūrušās pret Grieķijas valdības novilktajām sarkanajām līnijām jeb nevēlēšanos samazināt pensijas un liberalizēt pakalpojumu tirgu. Grieķijas finanšu ministrs Jannis Varufakis, kurš nedēļas sākumā paziņoja, ka sarunas iespējams pabeigt nedēļas laikā, intervijā Star TV uzsvēris: «Mēs piekrītam tam, ka pensiju sistēmu nepieciešams reformēt, taču pensiju samazināšana nav nekāda reforma. Mēs vēlamies ķirurģisku iejaukšanos pensiju sistēmā, nevis miesnieka cienīgu darbu.» Viņš arī kārtējo reizi atgādinājis, ka Grieķijas parādu nasta ir pārāk smaga un to nepieciešams restrukturizēt – vēlreiz norakstīt daļu valsts parādsaistību.
Vēl pirms pāris mēnešiem vairākums Grieķijas iedzīvotāju atbalstīja stingro kursu sarunās ar aizdevējiem un Eiropas Savienību. Tomēr pašlaik šis atbalsts ir ievērojami krities – valsts iedzīvotāji ir ievērojuši, ka valdības spītība sarunās pagaidām novedusi vien pie tā, ka ekonomika, kas pagājušā gada otrajā pusē piedzīvoja nelielu, bet tomēr augšupeju, atkal krītas, bet varbūtība, ka Grieķijai nāksies pamest eirozonu, palielinās. Lai kā arī grieķi būtu neapmierināti ar Briseles uzspiesto taupības režīmu, iespējama atgriešanās pie drahmas viņus biedē vēl vairāk. Maķedonijas universitātes pētījums, ka veikts pagājušajā nedēļā, liecina, ka valdības stratēģiju atbalsta vairs tikai 35% iedzīvotāju (februārī – 72%). Bet 61% aptaujāto uzskata, ka pašreizējā situācijā kreiso valdībai ir jāatsakās no atsevišķu priekšvēlēšanu solījumu pildīšanas un jāpiekrīt aizdevēju piedāvājumiem.