ES gaida skaidrojumu par melno sarakstu

Eiropas Savienības pārstāvji diezgan aizkaitināti komentējuši Krievijas izveidoto melno sarakstu, kurā iekļauti 89 ES valstu politiķi, amatpersonas un militārpersonas, kam aizliegta iebraukšana Krievijā. Lielākās iebildes ir pret to, ka Maskava nav katrā konkrētajā gadījumā skaidrojusi, kāpēc noteikts šāds aizliegums, lai gan ir acīm redzami – sarakstā iekļauti tie, kuri īpaši kritiski komentējuši Krievijas politiku. Vairāki no viņiem pauduši gandarījumu par šo faktu, norādot, ka viņu vārdu atrašanās sarakstā nozīmē – Krievijā kritika ir sadzirdēta.

Krievijas laikraksts Kommersant raksta, ka melnais saraksts pastāvējis jau mēnešiem ilgi, bet tikai pagājušajā nedēļā Maskava to iesniegusi ES valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām. Saraksta iesniegšana ir saistīta ar pagājušonedēļ notikušo skandālu, kad Krievijā netika ielaists Vācijas bundestāga deputāts, valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) politiķis Karls Georgs Velmans, kuram Maskavā bija ieplānotas tikšanās ar Krievijas Federācijas padomes starptautisko lietu komitejas vadītāju Konstantīnu Kosačovu un Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Glazjevu. K. G. Velmans bijis spiests vairākas stundas pavadīt Šeremetjevas lidostā, pirms doties atpakaļ uz dzimteni, un sūdzējies, ka robežsargi pret viņu izturējušies «samērā neviesmīlīgi», atgādina Deutsche Welle.

Ceturtdien saraksts beidzot saņemts un jau nākamajā dienā nodrukāts vairākos Vācijas un Somijas laikrakstos, tomēr ES komisāres ārlietu un drošības jautājumos Federikas Mogerīni oficiālā pārstāve Maija Kosjančina norādījusi, ka tas neesot tas, ko gaidījusi Brisele. «Atzīmēsim, ka Krievijas varasiestāžu pārstāvji nolēmuši mūs iepazīstināt ar sarakstu. Taču mums nav nekādas citas informācijas par tā juridisko pamatojumu, kritērijiem, pēc kādiem tajā iekļauti ES pārstāvji, un sastādīšanas procesu,» viņas sacīto citē BBC. Arī Vācijas, Lielbritānijas un Polijas ārlietu ministrijas savos oficiālajos paziņojumos norādījušas, ka prasīs no Krievijas paskaidrojumus, kādēļ konkrēti viņu pilsoņi iekļauti melnajā sarakstā, bet Nīderlandes premjerministrs Marks Rute izteicies, ka šāds aizliegums «neatbilst starptautiskajiem likumiem». Savukārt Beļģijas premjers Šarls Mišels un ārlietu ministrs Didjē Reinderss mudinājuši Krieviju pārskatīt aizliegumu valstī iebraukt vairākiem beļģu politiķiem, to skaitā bijušajam premjeram, bet pašlaik Eiropas Parlamenta liberāļu grupas vadītājam Gajam Verhofstadam.

«Daudzi no sarakstā iekļautajiem ir pazīstami Kremļa kritiķi, daži no kuriem pēdējo mēnešu laikā jau nav ielaisti Krievijā,» raksta BBC. Kā piemēru var minēt Polijas parlamenta augšpalātas jeb Senāta spīkeru Bogdanu Boruseviču, kuru savulaik neielaida Krievijā uz noslepkavotā opozicionāra Borisa Ņemcova bērēm. Atgādinot, ka pavisam sarakstā iekļautas 18 Polijas amatpersonas (starp viņiem arī bijušais premjers Ježijs Buzeks un aizsardzības ministra vietnieks Roberts Kupijeckis), viņš rosinājis Polijai pašai izveidot savu melno sarakstu, kurā sākumā būtu jāiekļauj tie Krievijas pilsoņi, kuri «darbojas propagandas frontē».

Lielākā daļa sarakstā iekļauto personu pārstāv tieši Poliju, trīs Baltijas valstis, Zviedriju un Lielbritāniju. Delfi.lt vēsta, ka no lietuviešiem tajā iekļauti pazīstamais konservatīvais politiķis Vītauts Landsberģis, parlamenta deputāti Andrs Kubiļs un Petrs Auštravičs, Lietuvas televīzijas un radio komitejas vadītājs Edmunds Vaitekūns un bijušais Valsts drošības departamenta direktors Gedimins Grina. Starp sarakstā iekļautajām Igaunijas amatpersonām ir ne vien bijusī ārlietu ministre Kristīna Ojulande, tieslietu ministrs Urmass Reinsalu un Eiropas Parlamenta deputāts Tunne Kelams, bet arī drošības policijas, bruņoto spēku un zemessargu (Kaitseliit) vadītāji.

Sarakstā iekļautas arī vairākas britu militārpersonas un īpašo dienestu vadītāji, kā arī bijušais vicepremjers Niks Klegs un sers Malkolms Rifkinds – britu politikas veterāns, kurš savulaik pildījis gan aizsardzības, gan ārlietu ministra amatu. Sarunā ar BBC viņš sacījis, ka esot lasījis par to avīzēs, bet personīgi neesot ticis informēts, un piebildis – ja reiz Krievija šādi reaģē, tātad tai noteiktās sankcijas sasniegušas savu mērķi. Gandarījumu par savu iekļaušanu Krievijas melnajā sarakstā paudis arī bijušais Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs un zviedru eiroparlamentāriete Anna Marija Koraza Bildta. Tikmēr bijušais Eiropas Parlamenta viceprezidents Edvards MakmillansSkots savā Twitter kontā atgādinājis, ka vēsture mēdz atkārtoties – 1972. gadā viņam jau ticis aizliegts iebraukt toreizējā Padomju Savienībā.