Ar patvēruma meklētāju uzņemšanu samierināties nespējošajai Nacionālajai apvienībai nekādi neveicas virzīt uz priekšu likumprojektu, ar kuru tiesības lemt par Eiropas Savienības solidaritātes vārdā uzņemamajiem bēgļiem tiktu uzticētas Saeimai, nevis Ministru kabinetam, kā tas ir šobrīd.
Jau iepriekš Nacionālā apvienība mēģināja iesniegt Saeimā šādu likumprojektu, lūdzot pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Patvēruma likumā, taču pēdējā brīdi, aizbildinoties ar tehniskām niansēm, pārdomāja. Toreiz kādreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne priekšlikuma kvalitāti salīdzināja ar Juridiskās fakultātes pirmā kursa studentu sniegumu.
Pielabojusi savu veikumu, apvienība savu priekšlikumu veiksmīgi iesniedza Saeimā 10. septembrī – to atbalstīja gan visas koalīcijas partijas, gan opozīcijā esošā No sirds Latvijai.
Tomēr izrādījās, ka aizvadītie divi mēneši nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai Nacionālā apvienība savu priekšlikumu noslīpētu tā, lai iebildumus neceltu ne deputāti, ne Saeimas Juridiskais birojs.
Nacionālo apvienību pārstāvošā Riharda Kola priekšlikumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja otrdien, taču, saskaroties ar dažām neskaidrām niansēm likumprojektā, nolēma to atbalstīt vien konceptuāli un ļaut tā autoram sadarbībā ar Juridisko biroju projektu vēlreiz pieslīpēt, lai tas neradītu konfliktus ar jau spēkā esošiem likumiem un starptautiskajām saistībām.
Priekšlikuma pašreizējā redakcijā teikts, ka jautājumos, kas attiecas uz tādu patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kuri nav pieprasījuši patvērumu Latvijā, valdība pieņem lēmumus, kā arī pauž Latvijas valsts nostāju (tostarp ES institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Tāpat paredzēts noteikt, ka valdība izstrādā patvēruma meklētāju uzņemšanas, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālās un ekonomiskās iekļaušanās plānu (valsts valoda apguve, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, iekļaušanās darba tirgū un citas aktivitātes) turpmākajiem trīs gadiem, kuru apstiprina Saeima.
Pret šādu redakciju iebilda Saskaņas deputāts Boriss Cilevičs un Iekšlietu ministriju pārstāvošais Vilnis Vītoliņš.
Amatpersonas norādīja, ka šī likumprojekta redakcija iejaucas arī patvēruma meklētāju uzņemšanā, kas nav saistīta ar īpašiem Eiropas Komisijas lēmumiem, tāpēc tā jāpārtaisa. B. Cilēvičs, piemēram, teica, ka atbalstīt šādu priekšlikumu varēs tikai tad, ja tiks novērstas nepilnības.
Komisija izskatīja arī Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara priekšlikumu, kas paredzēja, ka patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijas pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem četriem gadiem nodrošina Ministru kabinets, bet šīs pamatnostādnes apstiprina Saeima. Taču ieceri Saeimai uzticēt otrā plāna lomu, ja vēl kādreiz būs jālemj par patvēruma meklētāju uzņemšanu, deputāti nevēlējās un priekšlikumu noraidīja.