80 miljonus eiro lielais valsts aizdevums, kas ir nepieciešams nacionālās aviokompānijas airBaltic veiktspējas uzlabošanai, koalīcijas nesaprašanās dēļ iestrēdzis starp lēmumiem. Pagaidām gan esot spēkā vienošanās par valdības apstiprinātā investora piesaistīšanu, taču nekas netikšot parakstīts, līdz nebūs pilnībā izvērtētas alternatīvas.
«Nedomāju, ka kādu esmu pārliecinājis, biju šeit, lai paskaidrotu daudzas lietas, par kurām bija jautājumi vai tās tika pārprastas. [..] Nezinu, ko no tā, ko es viņiem teicu, viņi vēlēsies atklāt, bet ceru, ka viņi pieņems atbildīgu lēmumu,» pēc tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības frakciju teica airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka pēc valdības pieņemtā lēmuma par investora apstiprināšanu izskanējušie alternatīvie varianti, piemēram, tie paši, kas ieguldīja līdzekļus bankā Citadele, tika apspriesti arī valdībā, bet tie izrādījušies sliktāki.
Neuzticas investoram
Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc tikšanās paziņoja, ka politiskā spēka frakcija savu viedokli nav mainījusi un neatbalstīs 80 miljonus eiro lielo Valsts kases aizdevumu. «Viņš mūs nepārliecināja,» saka politiķis.
Tajā pašā laikā ZZS neesot novērsusi savu vaigu no nacionālās aviokompānijas, kuru vērtē kā valstij nepieciešamu, jo aizdevumu gatava atbalstīt, ja vien tiks mainīts investors.
«Valstij nauda ir jāiegulda, ja ir pārliecība par investoru, bet pārliecības par viņa tālāko rīcību nav. Mēs nevaram to atbalstīt,» saka politiķis. Jautāts, vai ZZS ir gatava uzņemties atbildību par nacionālās aviokompānijas krahu neatbalstītā aizdevuma dēļ, A. Brigmanis atbildēja retoriski: «Bet kurš uzņemsies atbildību, ka tas viss tik tālu nonācis?»
Lēmums iesaldēts
Jautājumu par aizdevumu airBaltic trešdien pārrunāja arī Vienotība. Pēc tās Saeimas frakcijas sēdes premjerministre Laimdota Straujuma atklāja, ka lēmums par valdības izraudzīto investoru joprojām paliks spēkā, taču pagaidām netiks parakstīts līgums.
«Nekādi līgumi netiks parakstīti, līdz netiks izvērtētas visas iespējamās alternatīvas,» teica Ministru prezidente.
Bet galīgais lēmums šajā valdību šūpojošajā jautājumā tikšot pieņemts nākamnedēļ. Līdz otrdienai Satiksmes ministrija izvērtēs visus iespējamos priekšlikumus, un valdība 17. novembrī pieņems galīgo lēmumu.
«Nākamotrdien mēs skatīsimies vēlreiz, vai ir kādi alternatīvie risinājumi, jo šobrīd valdības lēmums paliek spēkā,» teica premjerministre.
Kā ziņots, Ministru kabinets 3. novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru MontāguGirmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.
Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīšot negatīvu ietekmi uz budžetu.
Valsts aizdevuma izsniegšanai tikšot izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.
Brīdina par sekām
Iepriekš ZZS iebildumu dēļ jautājums par aizdevumu airBaltic tika atdalīts no nākamā gada budžeta, jo pretējā gadījumā ZZS par to nebalsotu, tādējādi gāžot valdību.
Tikmēr investora piesaistītāji Prudentia brīdina, ka gadījumā, ja investīciju līgums netiks noslēgts ar R. D. MontāguGirmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, paziņoja finanšu konsultāciju kompānijas vadītājs Kārlis Krastiņš.
Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.