DISKUSIJA: Atbalstām Straujumu, valdību var nogāzt tikai Vienotība

Nākamajā dienā pēc tam, kad valdība atbalstīja Prudentia atrasto airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, nekonsultējoties ar koalīciju, premjere Laimdota Straujuma atlaida satiksmes ministru Anriju Matīsu, koalīcijas deputāti cits pēc cita sāka kritizēt investoru, bet Vienotības līdere Solvita Āboltiņa apšaubīja valdības rīcībspēju.

Kas slēpjas aiz šīm dīvainībām, vai esošā valdība ir tikai pagaidu, un, ja tā nespēj iedziļināties lietas būtībā, nobalso par korporatīvu afēru, ja spēj pieņemt tikai Eiropas Komisijas ultimātus, varbūt no tās nav jēgas? Kāda ir mazāko, bet reitinga ziņā – pārāko koalīcijas partneru loma un pienesums šajā valdībā, Neatkarīgās saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani un Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.

– Kā vērtējat premjeres vienpersonisko lēmumu atstādināt Matīsu? Vajadzēja saskaņot ar koalīciju, vai ir gadījumi kā šis, kad jārīkojas strauji, kamēr interešu grupas nav izdarījušas spiedienu?

Raivis Dzintars: – Koalīcijas līgumā ir paredzēta procedūra, kā tiek atlaisti ministri, parasti rēķinoties ar iespējamajām premjera pretenzijām pret kādas citas partijas ministru. Šoreiz atlaists premjeres pašas partijas ministrs, bet procedūrai jebkurā gadījumā jābūt līdzīgai un saskaņotai ar partneriem. Nav normāli, ka mēs par to uzzinām komisijas sēžu laikā no medijiem.

Augusts Brigmanis: – Punkts par ministru atlaišanu koalīcijas līgumā ierakstīts ļoti precīzi: informēt par nodomu atlaist 48 stundas iepriekš! Nekā tamlīdzīga nebija. ZZS frakcijas sēdē, kurā bija uzaicināta arī premjere, uz to norādījām, un viņa piekrita.

– Kāpēc jūsu reakcija par koalīcijas līguma pārkāpšanu bija tik samiernieciska? Kādas konsekvences būs jūsu norādēm?

A. B.: – Saruna ar premjeri bija diezgan skarba, mēs tikai publiski par to skaļi nerunājam.

R. Dz.: – Uzmanību pievērš ne tikai Matīsa atlaišanas fakts, bet viss konteksts, lēmums, kas pieņemts valdībā. Situācija, kurā esam nonākuši Vienotības pārziņā esošās ministrijas atbildības jomā, ir satraucoša, pat bīstama, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus.

– Esat saviem ministriem prasījuši skaidrojumu – kā tā var būt, ka pats satiksmes ministrs neatbalsta investoru, kā pats saka, iet uz valdību ar domu, ka arī valdība to neatbalstīts, bet tur visi akceptē?

A. B.: – Valdībā 4,5 stundas par to diskutēja. Ja ministriem stāsta, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums, ka neko citu nevar izdarīt, tūlīt būs katastrofa, lidmašīnas vairs nelidos, naudas algām nebūs, protams, pusdivpadsmitos naktī iestājas brīdis, kad punkts jāpieliek. Jo vairāk, kad katram ministram primāra ir sava rūpe par savu nozari.

– Bet tas ir nozīmīgs lēmums, kuram nez vai var pieiet – «ai, apnika!», nobalsojam par un ejam beidzot mājās!

A. B.: – Jā, bet tajā tēmā ir jāiedziļinās, vispirms katrs tomēr ir savas nozares ministrs, un beigās arī Straujuma šo lietu virzīja. Mūsu ministri teica, ka absolūti nekas sēdē neliecināja par to, ka viss varētu beigties ar Matīsa demisiju. Pilnīgi nekas!

R. Dz.: – Ministru iespējas informēt par slēgtās sēdes saturu ir ļoti ierobežotas, bet zinām, ka mūsu ministri pauduši bažas. Lēmums bija jāpieņem strauji, turklāt saprotot, ka par to vēl pēc rūpīgas diskusijas lems parlaments.

– Vai vispār atbalstāt valsts aizdevuma izsniegšanu airBaltic, ja ir cits, jūs apmierinošs investors?

A. B.: – ZZS par airBaltic uzklausīja Straujumu, pats pie mums atnāca airBaltic prezidents Martins Gauss, mēs viņu neaicinājām. Saliekot kopā viņu un vēl Matīsa teikto, pēc grūtas iekšējās diskusijas izkristalizējās apvienības viedoklis, ka airBaltic ir jāatbalsta – ar 80 miljoniem vai citu summu. Bet ir skaidrs, ka mūs neapmierina esošais investors. Ja bijuši 69 investoru pretendenti – vai tiešām izvēlētais bija vienīgais un labākais? Noteikti var atrast labāku!

R. Dz.: – Šā investora slava, maigi izsakoties, ir apšaubāma, biznesa saknes tālu iesniedzas Krievijā, ir neskaidrs jautājums par Sukhoj lidaparātu tirdzniecības interesi šim investoram, kas nozīmētu valstij netieši atbalstīt Krievijas militāro infrastruktūru, jo šī kompānija, kas ražo minētos lidaparātus, Krievijā ražo arī militāros iznīcinātājus. Tā ir sarkanā līnija – kā NATO dalībvalstij finansēt Krievijas lidaparātu iegādi, turklāt atkarība turpinātos, jo būs jāpasūta rezerves daļas. Tas ir pirmais, ģeopolitiskais aspekts, bet ir arī saimnieciskie jautājumi par airBaltic nākotni, jāvērtē, vai paredzam kādus uzlabojumus, vai ir biznesa plāns, vai varam paredzēt, ka valstij drīz atkal līdzekļi būs jāiegulda.

– Jau bija plāns, kas paredzēja iztikt bez valsts atbalsta!

R. Dz.: – Bieži vien realitāte neatbilst plāniem, bet tāpēc nevaram pateikt, ka arī šobrīd biznesa plāns nav vajadzīgs! Esam uzdevuši daudzus jautājumus Straujumas kundzei, arī par to, vai ir juridiski izvērtēts, vai tomēr nepastāv risks, ka tas tiek traktēts kā valsts neatļauts atbalsts uzņēmumam. Gribam saprast, vai aizdot līdzekļus, rēķinoties, ka tie netiks atdoti un tiks kapitalizēti, līdzīgi varētu arī citos projektos. Pagaidām NA ir skeptiska.

A. B.: – Būtu jāmeklē jauns investors, tam vajadzīgs laiks, tikmēr esošajai aviokompānijai pilnasinīgi jāstrādā. Prudentia norāda: ja nebūs investora, katastrofa, cauri! Vai nu mums slēpj kādu ļoti būtisku informāciju par airBaltic patieso stāvokli, kas ir tik slepena, ka neviens nedrīkst uzzināt, vai arī tur kaut kas nav tīrs! Ja šī informācija skar sabiedrību, nodokļu maksātāju naudu, tad slepenības plīvurs ir jāpaceļ un premjerei jāpasaka, kas ir tas, kas momentā airBaltic noved pie katastrofas. Ja ne, kas liedz kompānijai, kamēr meklē investoru, aizņemties naudu? Matīss informēja, ka ir virkne īpašumu airBaltic, kas tā īsti nav vajadzīgi, ko varētu pārdot un pārlaist laiku, kamēr atrod investoru.

– Izklausās pēc Citadele 2, kad pēdējā brīdī jāpieņem neizdevīgs piedāvājums!

A. B.: – Neko tādu, ka airBaltic tagad nevarētu, piemēram, izmaksāt algas, no Gausa kunga nedzirdējām.

– Neteica, ka nevarēs vairs miljonu eiro gadā saņemt?

A. B.: – No viņa sadzirdējām, ka pamatā lietas grozās ap jaunu lidmašīnu iegādi, bet nesaņēmām garantiju, ka, atbalstot šo investoru, Sukhoj lidmašīnas te nebūs.

R. Dz.: – Un ne Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, ne premjere nevarēja garantēt, ka nākotnē nebūtu nepieciešams valsts atbalsts vēl un vēl.

– Rīt valdība sola pieņemt galīgo lēmumu airBaltic jautājumā. Ja valdība pārapstiprinātu šo pašu investoru, jūsu frakcijas tam kategoriski nepiekristu? Kas būtu jūsu tabu?

A. B.: – Aicinām meklēt jaunu investoru, šo neatbalstīsim. Domāju, mēs neatbalstītu arī to, ka to dara Prudentia. Valstī taču ir speciāla iestāde – Latvijas investīciju un attīstības aģentūra – kāpēc tāda neuzticība tai?

R. Dz.: – Sarkanā līnija ir Krievijas lidaparātu iegāde, ģeopolitiskais, drošības aspekts, bet tiks ņemti vērā arī saimnieciski apsvērumi – bērt caurā maisā līdzekļus, vai to sauc par aizdevumu vai citā vārdā, nebūtu atbildīgi. Bet jāizvērtē arī iespējamās alternatīvas. NA pozīcija ir, ka nav pieļaujama sadarbība ar Prudentia ne šajā, ne citos gadījumos sabiedriskajā sektorā.

– Saeimai būs jāpieņem lēmums par 80 miljonu eiro vai varbūt citas summas aizdevumu airBaltic. ZZS teikusi, ka to vajadzētu no budžeta izdalīt. Tā ir budžeta sastāvdaļa vai nav?

A. B.: – Vislabāk būtu, ja Saeimā par to vispār nebūtu jābalso, ka šo investoru neapstiprina un meklē jaunu, līdz ar to nav objekta. Varbūt jāparedz budžetā līdzekļi kā tādi airBaltic, nenosakot konkrētu to apjomu ar domu, ka tiks atrasts pienācīgais investors.

– Tas nebūtu nedaudz dīvaini, ka varētu vairākus desmitus miljonus rezervēt airBaltic, bet nav pāris miljonu pedagogiem, veselības aprūpei.

A. B.: – Piekrītu, šis ir strīdīgs jautājams, un cilvēkiem būs grūti to saprast.

R. Dz.: – Premjere klāstījusi, ka aizdevums airBaltic neietekmēs budžeta deficītu, līdz ar to nevar teikt, ka tā būtu naudas noņemšana skolotājiem vai mediķiem. Vai par jābalso budžeta kontekstā vai atsevišķi, ir procedurāla rakstura jautājums, kas neizšķir lietas būtību. Politiski izšķiroši būs, ja Saeima nenobalsos par budžetu – tas nozīmē valdības krišanu.

A. B.: – Ja par aizdevumu balso kopā ar budžetu, var gadīties arī, piemēram, ka mēs par to nenobalsojam, bet nobalso, piemēram, Saskaņa un vēl kāda opozīcijas frakcija.

– Atliek tikai piestrādāt!

A. B.: – Jā! Un tad jābalso par budžetu kopumā, un esi izšķiršanās priekšā!

– Vai šī tagad ir pagaidu valdība? Pēc premjers skaidrošanās Vienotības valdē, atšķirībā no pašas premjeres, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pauda, ka valdība nedemisionēs, pirms 30. novembrī tiek pieņemts budžets. Kas notiek pēc tam?

R. Dz.: – Ministru atlaiž ne pirmo, ne pēdējo reizi, un tam nebūt nav jānozīmē visas valdības krišanu. Nevis Matīsa atlaišana būtu iespējamais valdības krišanas iemesls, bet procesi Vienotībā. Nezinu, vai pašiem Vienotības biedriem tie ir līdz galam saprotami, kur nu vēl mums! Izskatās, ka Straujuma koncentrējusies uz budžeta pieņemšanu, un, kas būs tālāk, nevienam nav īstas skaidrības. Ja Straujuma stingri vēlētos turpināt, viņa būtu atbildējusi citādi un NA noteikti viņu atbalstītu, jo valdības krišana neko labu nedod, tā paralizē darbu, apstājas dažādi projekti ministrijās, pašvaldībās.

– Jūsuprāt, pietiktu tikai ar jauna satiksmes ministra nozīmēšanu?

R. Dz.: – NA neredz šobrīd objektīvu iemeslu šai valdībai pārstāt darboties, jo neviens cits no potenciālajiem valdības modeļiem domstarpības, kas ir NA ar koalīcijas partneriem, neatrisina – vai tas būtu bēgļu jautājums cits. Mūs apmierina esošā situācija, jo labāku valdības modeli grūti saskatīt.

A. B.: – ZZS arī ir par to, ka esošajai valdībai jāstrādā un Straujumai jāturpina tā vadīt, ir jāmeklē jauns satiksmes ministrs, kas saskaņā ar koalīcijas līgumu pienākas Vienotībai. Pārdomas gan rada no Vienotības nākošie signāli: nevis premjere pati uzņemas vadīt satiksmes jomu, bet uztic to iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kuram jau tāpat pietiek rūpju! Otrs signāls – Āboltiņas teiktais, ka pēc 30. novembra tiks izvērtēta valdības rīcībspēja. Lai viņa izvērtē savus ministrus, mums savus nav ko vērtēt, viņi visi ir rīcībspējīgi. Bet, ja budžetu apstiprina un pēc 30. novembra neseko jauna ministra meklējumi, tad skaidrs, uz ko tā lieta velk! Esošo valdību var nogāzt tikai pati Vienotība, vai nu atsaucot savu premjeri, vai aicinot Straujumai atkāpties labprātīgi.

– Kāds ir šīs valdības turpmākās pastāvēšanas un arī jūsu partiju pienesums? Jūs atbalstāt nejēdzīgu budžetu, iebilstat, bet piekrītat bēgļu plāniem. Līdzīgi kā iepriekš ar bankas Citadele afēru, jūsu ministri atbalsta airBaltic dīvaino investoru, valdības likteni izlemj bez jums...

A. B.: – Jā, bet vai jūs atceraties, ka kādreiz kāds būtu slavējis budžetu? No 2002. gada neatceros nevienu budžetu, kas būtu slavēts.

– No to vai citu sociālo partneru, organizāciju puses – jā, bet cita situācija ir, kad par budžetu kritiski izsakās premjeres un finanšu ministra pārstāvētās partijas vadītāja.

A. B.: – Ko mēs varam viņai pateikt, ja Āboltiņa tā saka, tad kaut kas viņu neapmierina. ZZS, protams, gribētu, lai vairāk būtu ticis ārstiem, un ceram, ka kaut ko vēl atradīs, bet budžeta iespējas ir tādas, kādas ir.

R. Dz.: – NA arī daudzas lietas būtu gribējusi redzēt citādi, un vēl turpināsim diskusijas par demogrāfiju un atsevišķām citām pozīcijām. Bet ir arī pozitīvas lietas. Vienprātība ir, ka prioritāte ir nacionālā drošība, kam nepieciešami papildu izdevumi, kas radījuši nepieciešamību savilkt jostas citās nozarēs. Tas, ka budžeta kritika nāk no partijas, kurai ir premjere, finanšu ministrija, tiešām šķiet dīvaini. Un situācijā, kad ir tik lielas pretrunas vadošā koalīcijas partnera iekšienē ne tikai uzskatos, bet arī rīcībā, protams, apgrūtina valdības darbu!

– Labi, partijas daudzmaz apmierina ministriju sadalījums un nav vēlēšanās kaut ko zaudēt, mainīt, bet kas bez šā ir tas, kādēļ tieši šai valdībai jāturpina strādāt?

A. B.: – Ja šī valdība nav atbalstāma, tad jāuzzīmē aina, ko jaunā valdība izdarīs tādu, ko esošā nevar? Vai tā atrisinās airBaltic krīzi, paaugstinās mediķiem algas vai skolotājiem, lai tie nestreikotu? Mēs nevaram pagriezt mašīnu, lai drukā vairāk naudas! Nauda ir tik, cik ir.

R. Dz.: – Protams, ir problēmas, tostarp vienota redzējuma trūkums koalīcijas partneriem daudzos jautājumos. Kopīgs tas vismaz ir attiecībā uz nepārprotamu ģeopolitisko izvēli, drošības pasākumiem, bet, runājot par iekšpolitiskām prioritātēm, es neteiktu, ka ir viens liels valdības kurss, – ir valdību veidojošo partiju programmas, redzējums, un katra partija cīnās par to īstenošanu.

– Vai šai valdībai Saeimā ir drošs vairākums?

A. B.: – Domāju, ka jā, vairāk nekā 60 balsis.

– Neraugoties uz iekšējiem procesiem Vienotībā?

A. B.: – Nav jau cita varianta, deputātu korpuss un programmatiskā uzstādījuma līdzība ir pamatā, lai šīs trīs partijas strādātu arī jaunajā valdībā.

– Un kā ar Latvijas reģionu apvienību (LRA), Sudrabas partiju?

A. B.: – Jautājums par tām ir atvērts, mēs nekad tās īpaši neesam noraidījuši. Bet jāsaprot, kādiem programmatiskajiem jautājumiem viņi gatavi piekrist.

R. Dz.: – Matemātiski ar LRA un Sudrabas partiju NA varētu aizstāt. Matemātiski arī pašlaik stabilitāte ir un balsu pietiek, bet ne jau matemātika vien visu izšķir. Izšķir konkrēto personāliju intereses, attiecības, kas pašlaik notiek Vienotībā.

– Vai jūsu partijas kā reitingu līderes varētu uzņemties līderību valdības izveidē un vadīšanā, ja tāda taps pēc 30. novembra?

A. B.: – Esam par to sprieduši. Reitingi ir viens, tomēr varu parlamentā nosaka deputātu skaits. Ja tiešām šī valdība krīt, Vienotībai ir jāvirza savs premjers, jo tai tomēr ir lielākais deputātu skaits. Arī tie divi deputāti – Dzintars Zaķis un Veiko Spolītis, kas ir izstājušies no partijas, ir frakcijā. Būsim reāli – ir ļoti grūti kā valdību vadošai partijai strādāt, ja nav stabila vairākuma Saeimā. Ja deputātu korpuss ir lielāks, ir iespējas būt vadošajam spēkam.

– Bet vai morāli leģitimitāte nebūtu lielāka, ja, topot jaunai valdībai, tās vadību uzņemtos partija ar lielāko atbalstu sabiedrībā?

R. Dz.: – Pie šāda secinājuma vajadzētu nonākt Vienotībai, ja tiešām valstiskās intereses ir primārās. Ja Vienotība netiek galā ar savām iekšējām problēmām, tad tai jāpasaka: mēs nevaram, mums neizdodas, esam gatavi uzticēt jums premjeru, tad nāk jaunais premjera kandidāts un pauž savus uzstādījumus. NA ir gatava virzīt savu premjera kandidātu un uzņemties valdības vadīšanu arī šā parlamenta ietvaros, bet ne tad, ka viss notiktu tāpat kā līdz šim, tikai atbildība būtu NA. Ja mēs ejam ar savu premjeru, tad pasakām, ka bēgļu politika tiek risināta citādi, valodas jautājumi – citādi.

– Izklausās, ka gribat pastāvēt maliņā, nevis uzņemties līderību.

R. Dz.: – Ļoti gribam uzņemties, bet ar nosacījumu, ka mums, vadot valdību, būtu iespējams īstenot savu politiku.

A.B.: – Ja Vienotība pasaka: «Mēs nevaram šo valsti vadīt, mums nav spēka, nav cilvēku, ko likt par premjeru, nevaram!», tad cita varianta nav un ZZS tā iniciatīva būs jāuzņemas. Bet domāju, ka tādai partijai ar zināmu politisko bagāžu tomēr piedienētos nominēt premjeru.