Kā jau bija prognozējams, teroristu uzbrukums Parīzes miermīlīgajiem iedzīvotājiem Nacionālajai apvienībai deva vēl vienu iemeslu, lai mēģinātu aizkavēt patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Šai iecerei gan nav ne mazākās izredzes realizēties, taču saasināt Vienotības un apvienības savstarpējās attiecības šim jautājumam jau ir izdevies.
«Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka vairāki Parīzes terora aktu rīkotāji Eiropā varētu būt ieradušies ES bēgļu pārvietošanas programmas aizsegā, kā arī Polijas pieņemto lēmumu par bēgļu uzņemšanas pārtraukšanu, Nacionālā apvienība aicina Vienotības atbildīgās amatpersonas apturēt bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā, līdz nav noskaidrota precīza informācija par teroristu izcelsmi un ierašanās Eiropā apstākļiem,» teikts Nacionālās apvienības vēstulē Vienotības valdei un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.
Apvienība arī aicina ministru sagatavot ziņojumu par drošības iestāžu paredzētajiem pasākumiem, lai novērstu riskus, ka patvēruma meklētāju aizsegā Latvijā ierodas teroristi, un lai Francijas traģisko notikumu atkārtošanās Latvijā nebūtu iespējama.
Šo jautājumu koalīcijas partijas apsprieda arī iknedēļas koalīcijas padomes sēdē, kurā nacionāļu priekšlikums vismaz pagaidām neguva partneru atbalstu, savukārt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai bija grūti noslēpt savu sašutumu par partneru populistisko rīcību.
Norāda uz kļūdām
«Tas ir diezgan nekorekts paziņojums [..]. Aicinu nekurināt nacionālo naidu un ļaut mūsu dienestiem strādāt,» saka S. Āboltiņa, norādīdama uz vairākām apvienības vēstulē pieļautajām kļūdām, piebilstot: «Bēgļu uzņemšana Latvijā vēl nav sākusies, tāpēc šobrīd nevajag maldināt un kacināt sabiedrību, ka mums ir kaut kas jāpārtrauc.»
Piemēram, internetā cirkulējošā ziņa par to, ka Polija it kā jau atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus, neatbilstot patiesībai – tas ir tikai viena politiskā spēka paziņojums. Patiesībā Polijai tāpat kā Latvijai Eiropas dalībvalstu līderu pieņemtais lēmums par patvēruma meklētāju uzņemšanu ir juridiski saistošs un no tā atteikties vairs neesot iespējams.
Tādēļ Vienotības līdere klātesošajam Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam pārmeta valsts interesēm pretnostatītu rīcību, kas robežojoties ar sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem.
«Jūs strādājat kopā ar Krieviju, sakot, ka mēs nevaram pārvaldīt savu valsti un mūsu drošības dienesti nav kompetenti,» teica S. Āboltiņa.
Pozīciju nemaina
Savukārt J. Dombrava neiedragājamā mierā atgādināja, ka Nacionālā apvienība konsekventi iestājusies pret bēgļu uzņemšanu un «vairākkārt norādījusi uz riskiem par citu kultūru ieplūšanu». Politiķis arī paziņoja, ka, ļoti uzmanīgi uzklausot klātesošo iekšlietu ministru, viņš sadzirdējis solījumu, ka patvēruma meklētāju uzņemšana līdz Parīzes terora akta apstākļu noskaidrošanai un izmeklēšanas pabeigšanai tikšot iesaldēta.
Pārjautāta, vai šāds solījums patiešām ticis dots, S. Āboltiņa atbildēja noraidoši, turklāt pirmo bēgļu uzņemšana nav paredzēta ne tuvākajās nedēļās, ne šajā gadā. Šāds paziņojums gan neiedragāja J. Dombravas pārliecību, ka ministrs tiešām solījis patvēruma meklētāju uzņemšanas procesus uz laiku apstādināt.
Zaļzemnieki nogaida
Tomēr galīgo lēmumu – ko darīt ar Nacionālās apvienības prasību – koalīcija vēl nepieņēma, jo savu pozīciju nav definējusi Zaļo un zemnieku savienība. Tās valdes priekšsēdētājs Armands Krauze savam politiskajam spēkam raksturīgajā nogaidošajā manierē atrunājās, ka partijai par partneru ierosinājumu vēl jālemj frakcijā un valdē, līdz tam nekas netikšot plašāk paskaidrots.
Tomēr mūsu drošības dienestu kompetenci viņš neapšaubot, bet cerot, ka, uzsākot patvēruma meklētāju uzņemšanu, par katru uzņemto personu būs kāda atbildīgā amatpersona, kas nepieciešamības gadījumā būs saucama pie atbildības.
Jau ziņots, ka pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē, kur bojā gājuši vismaz 129 cilvēki un vairāki simti ievainoti, arī Latvijā iedzīvotāji spriež par nepieciešamību uzņemt bēgļus. Sociālajos tīklos tiek izplatīti aicinājumi šos cilvēkus neuzņemt, politiķus lūdzot aizdomāties par nākamajām paaudzēm.