Valdības liktenis izšķirsies šonedēļ

© F64

Gada pēdējā mēneša pirmā nedēļa solās būt intrigām bagāta. Ņemot vērā, ka politiskajos kuluāros jau ilgstoši apspriež valdības krišanas iespēju, šis būs ideāli piemērots laiks, lai premjeres Laimdotas Straujumas pārstāvētā Vienotība sadūšotos un atsauktu Ministru prezidenti.

Šodien pieņem budžetu, kura pavēnī tika atlikti daudzi sasāpējuši jautājumi, piemēram, jauna satiksmes ministra ievēlēšana, un notiek Vienotības kongress, kurā partijas līderi varētu pieņemt lēmumu – atstāt L. Straujumu amatā vai tomēr atsaukt.

Par to, ka Vienotības līderi, arī Solvita Āboltiņa, nav apmierināti ar L. Straujumas darbu, runāja jau ilgāku laiku, taču taustāmas, visai sabiedrībai pamanāmas formas šī neapmierinātība ieguva pēc tam, kad L. Straujuma, nesaskaņojot savu lēmumu ar partiju, palūdza satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju. S. Āboltiņa un citi Vienotības pārstāvji joprojām neesot izpratuši L. Straujumas rīcības motīvus.

Vienotības vadītās koalīcijas partneri pēc demisijas pieprasīšanas uzklausīja Vienotību un unisonā paziņoja, ka viņiem iebildumu par premjerministres darbu nav, tāpēc Vienotībai pašai jātiek galā ar savām iekšējām problēmām.

Pasīvie partneri

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība šo pozīciju saglabājusi arī šobrīd. Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pieļauj, ka Vienotība iekšienē jau vienojusies par valdības sastāva maiņu un tuvākajās dienās politiskā spēka izvēle kļūs zināma sabiedrībai, taču viņam neesot šādu informāciju apstiprinošu faktu. Turklāt ZZS nedarīšot neko, lai apdraudētu valdības stabilitāti.

To, ka valdības gāšana nebūs viņu iniciatīva, apliecina arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš atklāj, ka aizvadītās pirmdienas koalīcijas padomes sēdē Nacionālā apvienība jautājusi, vai arī pēc valsts budžeta pieņemšanas L. Straujuma saglabās Vienotības atbalstu, taču atbildi tā arī nav saņēmusi. Ne viens, ne otrs koalīcijas partneris neesot arī uzrunāts par iespējamajām izmaiņām koalīcijā un amatu sadalījumā.

Atrunai zudīs jēga

Līdz ar budžeta apstiprināšanu, ar kuru Vienotība aizbildinājās, taisnojoties par nevēlēšanos runāt par premjeres maiņu, šis šķērslis būs zudis un valdību vadošā partija zaudēs nopietnu argumentu, lai turpinātu vilcināties ar lēmuma pieņemšanu. Par to, ka budžets tiks pieņemts, nešaubās neviena no koalīcijas partijām, ar kuru balsīm pilnīgi pietiek, lai to apstiprinātu. Opozīcija gan saskaņoti balsos pret šo budžetu, bet lielāku nozīmi nekā opozīcijas mēģinājumam parādīt savu nepatiku par valdības darbiem tam piešķirt nevajadzētu.

Ņemot vērā, ka ZZS un Nacionālā apvienība patiešām nav ieinteresēta gāzt valdību, jo grīļīgās Vienotības pozīcijas tiem palīdz izcelties, gājiens jāveic būs Vienotībai, un neoficiālās sarunās pausts, ka valdības liktenis izšķirsies 5. decembrī, kad notiks Vienotības kongress.

Ko vietā?

Ideālais scenārijs, uz kuru atsaucās pieredzējušākie opozīcijas pārstāvji, vēsta, ka pēc uzstāšanās ar runu kongresā L. Straujuma atzīs, ka partijai ir ambiciozi, bet pamatoti plāni, lai atgūtu savu ietekmi, taču viņai pietrūkšot spēku, lai tos realizētu, tādēļ L. Straujuma atkāpjas.

S. Āboltiņa, lūgta komentēt šo informāciju, uzsvēra, ka kongresa dalībnieki premjerministres uzrunā gaidīs arī valdības darba vērtējumu, tomēr galvenais jautājums būs Vienotības politiskais piedāvājums nākamajiem trīs gadiem, kas vismaz netieši sasaucas ar kuluāros radītajiem valdības krišanas scenārijiem. Vienotības līdere arī piebilda, ka gaidāmajā kongresā nav jāpārvēlē partijas amatpersonas.

Tomēr Vienotības spēja vai nespēja mobilizēties L. Straujumas atsaukšanai nav vienīgais šķērslis viņas atsaukšanai. To izdarot, partijai būtu jāatrisina vēl sarežģītāka problēma – kuru virzīt premjerministra amatam. Jau sen runā, ka uz šo ietekmīgo posteni kāri lūkojas S. Āboltiņa, taču partneri uzskata, ka ārkārtīgi zemās popularitātes un medijos sistemātiski deldētās reputācijas dēļ viņu kā premjerministra kandidātu nevēlēsies nosaukt Valsts prezidents Raimonds Vējonis un arī pati partija par šādu izvēli nebūs sajūsmā. Arī citiem iepriekšējo valdību veidošanas laikā nosauktajiem Vienotības premjerministru kandidātiem ir maz cerību gūt partijas biedru un koalīcijas partneru atbalstu.

Ir skaidrs, ka Vienotībai, lai saglabātu vietu parlamentā arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām, ir strauji jāmainās, bet, ņemot vērā šo izmaiņu nesošās potenciālās sekas, nevar arī izslēgt iespēju, ka vismaz pagaidām valdību atstās pašreizējā formā, vien ātri apstiprinot satiksmes ministru, kura portfelis airBaltic problēmu dēļ nevienai citai partijai pagaidām nešķiet iekārojams.



Politika

Partija "Saskaņa" sestdien kongresā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja tās ilggadējo līderi, kādreizējo Saeimas deputātu Jāni Urbanoviču, kurš 2023.gadā, uzņemoties atbildību par partijas zaudējumu Saeimas vēlēšanās, partijas vadību atstāja.