Runājot, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu, jau izsenis tiek smīkņāts par vidējā vēlētāja spējām izraudzīties šim amatam patiešām atbilstošu kandidatūru. Tomēr jaunās valdības veidošanā kā viens no būtiskākajiem kritērijiem premjerministra kandidātam aizvien biežāk tiek piesaukts tieši sabiedrības atbalsts. Neatkarīgā piedāvā iepazīties ar tām personām, kuras patiešām tādu bauda.
«Jaunās valdības locekļiem jābūt labai reputācijai un atbalstam sabiedrībā,» pēc tam, kad bija ticies ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, aizvadītajā piektdienā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ar šo sentenci pēdējā laikā tiek norādīts, ka valdības veidošanu nevajadzētu uzticēt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai. Šinī gadījumā sabiedrības doma sakrīt ar lielu daļu Saeimas deputātu redzējumu. Viņa, no 15 potenciālajiem kandidātiem ieņem 12. vietu, apsteidzot vien partijas biedru un finanšu ministru Jāni Reiru, labklājības ministru Uldi Auguli un Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, – liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma decembrī veiktās aptaujas rezultāti.
Viedoklis palīdz
Pārsteigumus nenes arī pirmās divas pozīcijas – sabiedrības acīs piemērotākā persona premjerministra amatam būtu Ventspils galva Aivars Lembergs. Tā uzskata 36,7% aptaujāto. Otrajā vietā ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, par kura atbilstību trešajam augstākajam valsts amatam nešaubās 23,8% iedzīvotāju.
Abi šie politiķi tomēr nekvalificējas šim amatam, jo dažādu iemeslu dēļ, visticamāk, nespētu iegūt nepieciešamo Saeimas deputātu amatu. To publiski atzinis arī pats A. Lembergs. Tomēr interesants ir fakts, ka A. Lembergam krievvalodīgo vidū ir lielāks atbalsts nekā tradicionāli par krievvalodīgo partiju uzskatītās Saskaņas līderim N. Ušakovam.
Politologs Filips Rajevskis vērtē, ka savas pozīcijas A. Lembergs izcīnījis ar viedokli ģeopolitiskajos jautājumos. «Viņš ir multinacionāls. Viņam ir pozīcija ģeopolitiskajos jautājumos, kas dod iespēju būt populāram ne tikai pie latviešiem,» saka eksperts.
Savukārt SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atklāj, ka vēsts par A. Lemberga relatīvi lielo popularitāti krievvalodīgo vidū viņu pārsteigusi. Eksperts pieļauj, ka respondenti ņēmuši vērā N. Ušakova jaunību un faktu, ka viņa vadītajai partijai nav pieredzes valdības veidošanā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka šis pētījums neatspoguļo politiķu popularitāti – vien to, cik lielā mērā konkrētais politiķis, viņuprāt, piemērots premjera amatam. Popularitātes reitingā aptaujā iekļauto personu pozīcijas, visticamāk, būtu citādas.
Savukārt N. Ušakovam ģeopolitiskajos jautājumos savu viedokli izteikt neizdodoties tik veiksmīgi. «Municipālās lietās viņš ir stiprs, mēģina būt saimniecisks līderis, bet, runājot par nacionālo politiku un ģeopolitiskajām norisēm, viņš ir gaužām vāji pozicionēts,» skaidro F. Rajevskis.
Sievietēm patīk
Tomēr ne visos rādītājos N. Ušakovs piekāpies A. Lembergam. Tā, neraugoties uz masu medijos plaši aprakstītajām laulībām ar paša biroja vadītāju Ivetu Strautiņu, par viņa piemērotību premjera amatam lielākoties pārliecinātas ir sievietes.
Sabiedrības vērtējumā atbilstību augstākajiem valsts amatiem saglabājis arī Latvijas reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš vēlētāju aptaujā šovasar guva lielāku atbalstu nekā potenciālais Latvijas Valsts prezidents. Viņu par atbilstošāko premjera amatam uzskata 23,3% valsts iedzīvotāju. Un viņa atbalstītāju vidū lielākais īpatsvars ir vīriešiem.
F. Rajevskis uzskata, ka M. Bondars, kas pelnīti tiek uzskatīts par vienu no izskatīgākajiem Latvijas politiķiem, sabiedrības daiļākajai daļai tomēr nav tīkams savas neierastās komunikācijas dēļ. «Viņš ir mazliet agresīvs, kas ticis pārmests arī publiski. Iespējams, tāpēc, ka vīrieši ir agresīvāki pēc dabas, viņiem šāds stils ir patīkamāks,» saka politologs.
Vienotības pretpoli
Interesanti ir analizēt arī šī topa pirmā trijnieka atbalstītāju dzīvesvietas. Tā A. Lembergs ir nepārspēts līderis starp iedzīvotājiem gan Rīgā, gan citās pilsētās, gan laukos. Savukārt N. Ušakovs popularitātē no viņa atpaliek pat Rīgā – gandrīz par sešiem procentpunktiem.
Savukārt M. Bondaram kuplākais atbalstītāju skaits ir ārpus galvaspilsētas. Ja Rīgā viņu kā piemērotāko valdības vadītāja amatam atzīst 19% iedzīvotāju, citās pilsētās jau 24,1%, bet laukos jau 28%.
Savdabīga konkurence šajā topā izvērsusies arī starp Vienotības pretpoliem – S. Āboltiņu un Ilzi Viņķeli. Pēdējo par atbilstošu augstajam amatam uzskata pieci procenti iedzīvotāju, bet S. Āboltiņu – 3,9%. Savukārt S. Āboltiņai ir lielāks potenciāls sabiedrības saliedēšanā, jo par viņu labās domās ir lielāks krievvalodīgo skaits nekā par I. Viņķeli.