Neveiksmīgs mēģinājums, stiķējot valdību

© F64

Meklējot vietu jaunajā valdībā, Latvijas Reģionu apvienība uz laiku apsolījusi aizmirst savu neapmierinātību ar Nacionālo apvienību pārstāvošās Saeimas priekšsēdētājas darbu un uzsākusi koķetēriju ar šo politisko spēku par bloka veidošanu. Tikmēr pati apvienība atplest rokas draudzīgam apskāvienam nesteidzas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) turpina uzturēt intrigu, bet Vienotībā sākta balsošana par Solvitas Āboltiņas izvirzīšanu.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars skaidro, ka LRA ar Nacionālo apvienību ir daudz kopēja, piemēram, nacionālās drošības un demogrāfijas jautājumos. Tādēļ LRA piedāvā 17 deputātu lielajai Nacionālās apvienības frakcijai veidot savienību ar septiņiem saviem deputātiem, šādi izveidojot 24 mandātu spēcīgu politisko bloku.

Piedāvājums neinteresē

LRA būtu arī ar mieru atbalstīt Nacionālās apvienības ilggadējo kandidātu uz Ministru prezidenta amatu – Robertu Zīli. Kopēja mērķa vārdā LRA ir arī piekritusi valdības veidošanas laikā neaktualizēt jautājumu par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces atbilstību šim amatam.

Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš neuzskata, ka jautājums par bloka izveidi šajā situācijā ir aktuāls. «Šobrīd darba kārtībā ir jautājums par 28. decembrī iepriekš izziņoto premjera amata kandidātu izvirzīšana no Zaļo un zemnieku savienības puses. Mēs noteikti to sagaidīsim un tikai tad lemsim par tālāko,» saka politiķis.

Vienotību ignorē

Savā retorikā G. Bērziņš joprojām uztur apvienības pozīciju, ka Vienotības vienīgā kandidāte valsts ietekmīgākajam amatam – Solvita Āboltiņa – nav pieņemama kandidāte un viņu, runājot par valdības veidošanu, vispār nepiemin.

«Lielākajā daļā Vienotības nav politiskās gribas ieklausīties lielākajā sabiedrības daļā, varbūt arī koalīcijas partneros, un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošus lēmumus attiecībā uz kādu konkrētu kandidātu. Tādēļ sāk izskatīties, ka vienīgais kandidāts, ko mēs varētu atbalstīt, būtu ZZS,» saka G. Bērziņš.

Tomēr arī Zaļo un zemnieku savienības virzītajam kandidātam neesot garantēts Nacionālās apvienības atbalsts – «mēs vērtēsim arī to, kā viņu plāni saskan ar mūsu vērtībām».

Ievēros grafiku

Zaļo un zemnieku savienība gan nesteidzas izvirzīt savu kandidātu vai kaut nosaukt iespējamos kandidātus. Īsi pēc Laimdotas Straujumas paziņojuma par demisiju un Nacionālās apvienības ultimāta, ka S. Āboltiņas vadītā valdībā tā neies, tika uzskatīts, ka lielākās izredzes par ZZS kandidātu premjera amatam būtu Liepājas partiju pārstāvošajam Mārim Kučinskim, bet šobrīd savienību veidojošo partiju atšķirīgo ideoloģiju dēļ viņa pozīcijas jau ir saļodzījušās.

Pats ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis izvairās nosaukt kādu no izskatītajiem kandidātiem, atrunājoties, ka politiskais spēks galējo lēmumu pieņems, kā solīts – 28. decembrī.

Jautāts par LRA mēģinājumiem apiet pašreizējās koalīcijas ietekmīgākos spēkus, cenšoties izveidot bloku ar Nacionālo apvienību, A. Brigmanis neslēpa ironiju. «Vēl aizvakar viņi bija skeptiski par Mūrnieci, tad pauda, ka atbalstīs Āboltiņu, tagad veido bloku ar Nacionālo apvienību,» neslēpdams smaidu, teica ZZS frakcijas vadītājs.

Ievieš kārtību

Vienotība savā frakcijā un valdē, no kuras nule aizgājusi Ilma Čepāne, uzsākusi elektronisku balsojumu par S. Āboltiņu. Kaut arī zināms, ka būs vairāki viņas kandidatūru neatbalstoši politiķi, ir skaidrs, ka vairākuma atbalstu viņa gūs gan frakcijā, gan partijas valdē. Turklāt, ja viņas kandidatūru izvēlēsies arī Valsts prezidents, S. Āboltiņu atbalstošs balsojums būs obligāts visiem Vienotības frakcijas locekļiem. Pretējā gadījumā opozicionāri var tikt izslēgti gan no frakcijas, gan partijas.

Lielākā intriga šajā kontekstā ir tas, kā Vienotības iekšējā balsojumā rīkosies Laimdota Straujuma. Vēl pirmdien viņa neslēpa, ka viņa jau ir izdomājusi, kā balsos, taču savu izvēli atklās tikai nākamnedēļ. Katrā gadījumā nesaskaņu dēļ ar S. Āboltiņu viņa negrasoties pamest ne partijas valdi, ne pašu partiju, jo uzskata, ka nedrīkst padoties un jācenšas pierādīt sava taisnība arī situācijās, kad oponentu ir vairāk nekā atbalstītāju.



Svarīgākais