Tas, ka Vienotība tomēr nespēja iegūt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsolīto Ministru prezidenta amatu, šim politiskajam spēkam nenoliedzami ir milzīgs zaudējums, kas aktualizējis jautājumu par Vienotības spēju izdzīvot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Politikas vērotāji uzskata, ka partijas atdzimšana ir gandrīz neiespējama, bet pati Vienotība zaudējuma iemeslus analizēšot pēc valdības izveidošanas.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka neveiksmes galvenais iemesls ir partijas iekšējā sašķeltība, kuru sabiedrībai ļoti uzskatāmā formā pasniedz par partijas iekšējo opozīciju dēvētais sešu deputātu bloks.
S. Āboltiņa nenoliedz, ka pašā spēles galotnē zaudētais mačs varētu būt arī viņas vaina, jo tās vadītais politiskais spēks izvēlējies nogaidīšanas taktiku un ļāvis Zaļo un zemnieku savienībai izvirzīties priekšgalā. Tomēr noteicošais varētu būt arī cits faktors – īsi pirms tam, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzīja savu kandidātu, pie tās devušies opozīcijas sešnieka pārstāvji, kas solījuši lojalitāti ZZS kandidātam.
«Par to, kas no šiem diviem faktoriem bijis noteicošais šajā neveiksmē, mēs noteikti diskutēsim, un tās būs ļoti smagas sarunas, taču pagaidām mēs to nedarīsim, jo visus spēkus veltīsim valdības veidošanai,» saka S. Āboltiņa, kas Vienotības dzīvotspēju pielīdzināt nullei tomēr vēl nesteidzas.
Arī iekšējās opozīcijas līdere Ilze Viņķele uzskata, ka Vienotības norakstīšana no lielās politiskas skatuves ir pāragra. Tāpat arī demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma uzskata, ka runas par Vienotības norietu ir pāragras un politiskais spēks spēs pārgrupēties un atgūt kādreizējo spozmi un ietekmi.
Tik optimistisks nav politologs Filips Rajevskis, kas uzskata, ka pašreizējā Vienotības frakcija ir būvēta no pārāk atšķirīgām komponentēm, turklāt nekas neliecina, ka visa ļaunuma sakne – iekšējās nesaskaņas – patiešām būtu iznīdēta.
«Vēl trešdien pēc paziņojuma, ka tiek nominēts Māris Kučinskis, viņi nespēja savas iekšējās nesaskaņas paturēt pie sevis. Tautai tas nepatīk, cilvēki ar to nav mierā, un esmu pārliecināts, ka janvārī Vienotības reitingi būs noslīdējuši zem pieciem procentiem. Tas nozīmē, ka viņi pēc šīs Saeimas pilnvaru beigās var iet mājās, nākamajā viņus neievēlēs,» saka politologs, kurš gan atzīst, ka trijos gados līdz nākamajām vēlēšanām daudz ko vēl var izdarīt partijas atdzimšanas labā, ja vien ir nepieciešamā motivācija.
Taču motivācijas Vienotības frakcijā ir ļoti atšķirīgas, norāda eksperts un atgādina gan par iekšējo opozīciju, gan Vienotības sadarbības partneriem no reģioniem. F. Rajevskis uzskata, ka tieši reģionu partiju pārstāvji šobrīd ir vājākais Vienotības posms, jo tiem darbs opozīcijā nebūs pieņemams. Tāpēc tie, juzdami, ka cerības palikt valdībā slīd ārā no rokām, Vienotības intereses upurēs savu reģionu un pilsētu vārdā.
«Viņiem koalīcijā pat nevajag ministra amatus, vien būt tajā, lai savu pilsētu iedzīvotājiem pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu parādīt sarakstu ar pilsētai izsistajiem labumiem,» iespējamo reģionālo partneru uzvedību prognozē eksperts.