Vēsturiskus lēmumus Mūrniecei neuztic
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa slimības dēļ Latvijā visi trīs valsts augstākie amati pirmo reizi ir sieviešu rokās. Kaut arī demisionējusi, bet premjerministre ir Laimdota Straujuma, savukārt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei saskaņā ar Satversmi uzticēti arī Valsts prezidenta pienākumi. Tiesa, vēsturiskus lēmumus viņa pieņemt nedrīkst, gods, pildot prezidenta vietu, aprobežots ar tehniskiem pienākumiem.
Jautājums par to, kurš R. Vējoņa slimības laikā drīkstēs nominēt nākamo jaunās valdības veidotāju, aktualizējās jau pirmdien, kad pirmo reizi oficiālās sarunās tikās Vienotības Saeimas frakcija un prezidenta nominētais premjerministra amata kandidāts Māris Kučinskis.
Pieļaudama iespēju, ka partiju konfliktējošo interešu dēļ M. Kučinskim valdību izveidot neizdosies, Vienotības priekšsēdētāja, bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nešaubījās, ka jauna kandidāta nominācija joprojām būs R. Vējoņa privilēģija, neraugoties uz to, ka viņš atrodas slimnīcā. Politiķe uzskata, ka Valsts prezidentam par savu izvēli neesot jāinformē, atrodoties Melngalvju nama viesu zālē – pietiekot, ja viņš pauž savu gribu un paraksta attiecīgu dokumentu.
Šādam viedoklim piekrīt arī bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš ir pārliecināts, ka Saeimas priekšsēdētāja Valsts prezidenta prombūtnē nevar pārņemt viņa pilnvaras vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par Saeimas atlaišanu un premjerministra nominēšanu. Turklāt šādam stāvoklim valsts pamatlikums nenosakot arī laika ierobežojumus.
«Laikam šeit nav principiālas nozīmes. Pilnvaru izpilde notiek saziņā, bet tas nenozīmē, ka visas pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai. [..] Ir pilnīgi skaidrs, ka ne Saeimas atlaišana, ne premjerministra nominācija nav nododamas. To visu var tikai prezidents. Ja runājam par citiem kārtējiem darbiem, tas atkarīgs no paša prezidenta,» skaidro eksperts. Tādēļ E. Pastars aicina nepārspīlēt prezidenta pilnvaru nodošanas Saeimas priekšsēdei nozīmi, jo Valsts prezidents joprojām ir R. Vējonis.
Pie līdzīgiem secinājumiem nonākusi arī I. Mūrniece un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis, kuri šo jautājumu apsprieda ceturtdien.
Tikšanās laikā valsts amatpersonas pārrunāja aktuālos dienaskārtības jautājumus, kā arī valsts institūciju sadarbību un informācijas apmaiņu R. Vējoņa slimības laikā.
G. Puķītis un I. Mūrniece bija vienādās domās, ka šobrīd, kopīgi sadarbojoties, Saeima, Ministru kabinets un Valsts prezidenta kanceleja spēj reaģēt uz visiem notikumiem valstī un risināt visus aktuālos jautājumus.
Satversmes pantu, kas nosaka Valsts prezidenta vietas izpildīšanu, interpretācija domstarpības nav radījusi. Šajā laikā, līdzīgi kā Valsts prezidentam atrodoties atvaļinājumā vai ārpus valsts, Saeimas priekšsēdētāja pilda tikai tos Valsts prezidenta amata pienākumus, kuru izmantošana nav atkarīga no Valsts prezidenta ieskata un gribas. Šādi pienākumi, piemēram, ir likumu izsludināšana un likuma publicēšanas apturēšana uz diviem mēnešiem, ja to prasa viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vispārējais veselības stāvoklis pēc trešdien veiktās sirds operācijas ir atbilstošs operācijas apjomam, un tas stabilizējas. Pacientam tiek turpināta terapija, un ceturtdien no medikamentozā miega stāvokļa pacients ir pamodies. Prezidents atrodas intensīvās terapijas nodaļā nepārtrauktā ārstu uzraudzībā, stāsta Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Atveseļošanās process ir individuāls un atkarīgs no organisma spējām tikt galā ar pēcoperācijas stāvokli un infekciju. Visa ārstu uzmanība ir vērsta uz atveseļošanās procesu, un, lai tas noritētu sekmīgi, nepieciešama mierīga un atbalstoša vide. Prezidents slimnīcā no cilvēkiem saņem atbalstu atsūtītu ziedu veidā un laba vēlējumos. Ziedi tiek nodoti ģimenei, jo intensīvās terapijas palātā tos nav iespējams atstāt. Kā atbalstu slimnīca aicina ziedot asinis slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļā, kas tiešā veidā palīdzēs kardioķirurģijas un citiem pacientiem.