ZZS vairs necīnīsies par tautas vēlētu prezidentu
Veidojot šodien apstiprināmās jaunās valdības partneru sadarbības līgumu, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zemnieku savienība piekāpusies pāriniekiem no Latvijas Zaļās partijas un atmetusi vēlmi cīnīties par tautas vēlētu prezidentu.
Līdz šodienai spēkā esošais Laimdotas Straujumas vadītās koalīcijas sadarbības līgums paredzēja, ka, neraugoties uz koalīcijas partneru iebildumiem, ZZS ir tiesības virzīt priekšlikumus, lai ieviestu tautas vēlēta Valsts prezidenta institūciju.
«Sadarbības partneri pieņem zināšanai partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība viedokli par atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam. Partiju apvienības deputātu atbalsts minētajai iniciatīvai un attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos netiks uzskatīts par Sadarbības līguma pārkāpumu,» bija teikts līgumā.
Jaunajā sadarbību nostiprinošajā dokumentā šādas atrunas vairs nav. Latvijas Zemnieku savienību pārstāvošais ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro – izmaiņas savienības mērķos parādījušās tāpēc, ka zemnieku ilggadējie zaļie pārinieki jau no sākta gala iebilduši pret tautas vēlētu prezidentu.
«Viņiem tas ir viens no pamatuzstādījumiem. Ņemot vērā, ka frakcijā nav vienota viedokļa šajā jautājumā, nolēmām uz to vairs neuzstāt. Arī iepriekšējā līgumā šis punkts tika iekļauts ar lielām šaubām,» skaidro politiķis, piebilzdams, ka šī nelielā kursa izmaiņa nekādā gadījumā nesignalizējot par problēmām frakcijas iekšienē.
Arī Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Ingmārs Līdaka skaidro, ka parlamenta vēlēts prezidents partijai ir viens no «filozofiskajiem fundamentiem», kurš gan ar laiku varētu mainīties, taču sabiedrība šādām izmaiņām vismaz pagaidām neesot gatava.
«Tas nozīmētu prezidenta pilnvaru palielināšanos un Saeimas un prezidenta konfliktēšanu vai būšanu absolūti vienādās pozīcijās. Tas neizbēgami prasītu arī izmaiņas Satversmē. Situācija varētu mainīties laika gaitā. Mums demokrātija ir jauna un diezgan nepieredzējusi, arī sabiedrība vēl nav pieredzējusi. Tā pārāk paļaujas mediju ietekmei, un pie lielāka naudas apjoma personas, kas tiktu ievēlētas šajā ļoti ietekmīgajā amatā, varētu būt ļoti neprognozējamas,» saka politiķis.
Vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām lielākā daļa tajās kandidējošo partiju pauda atbalstu idejai par tautas vēlētu prezidentu – ar atrunu, ka šis jautājums detalizēti jāizdiskutē. Opozīcijā palikušo Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Ringolds Balodis pat uzņēmās vadīt darba grupu, kas nodarbotos ar šo jautājumu, taču tās aktivitāte, laikam ritot, sarukusi līdz minimumam.
Arī sabiedrībā sajūsma par iespēju ievēlēt prezidentu lēnām noplok. Sabiedrības aptaujas 17 gadu garumā ir parādījušas – aptuveni 80% iedzīvotāju vai nu pilnībā, vai daļēji atzīst, ka Valsts prezidents jāvēlē tautai. Taču pēdējais sabiedrības noskaņojuma mērījums šai idejai uzrāda viszemāko punktu – tikai 43% pilnībā un 27% drīzāk atbalsta tautas vēlētu prezidentu.