Premjerministra Māra Kučinska deputāta vietu ieņēmušais Valdis Kalnozols savas darba gaitas sācis, pārkāpjot savam politiskajam spēkam doto solījumu, ka viņa dēļ Zaļo un zemnieku savienība nezaudēs deputāta balsi. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstījusi lēmumprojektu par piekrišanu V. Kalnozola krimināllietas turpmākajai iztiesāšanai.
Ja šodien Saeimas vairākums atbalstīs komisijas lēmumu, tad V. Kalnozols vismaz uz divām nedēļām zaudēs tiesības piedalīties Saeimas un tās komisijas sēdēs.
Tas, ka pret V. Kalnozolu uzsākts kriminālprocess par vieglu miesasbojājumu nodarīšanu bijušajai dzīvesbiedrei un šis fakts varētu viņam traucēt pilnvērtīgi pildīt deputāta pienākumus, bija zināms jau krietni pirms M. Kučinska apstiprināšanas premjerministra amatā. Politiķis solīja, ka viņa dēļ ZZS nezaudēs vienu balsi, un iesniedza Saeimā iesniegumu, lai viņam tiktu piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums. Pa to laiku vajadzētu beigties tiesvedībai, un viņš varētu atgriezties parlamentā, ja vien tiesa nenolemtu, ka viņš inkriminētajā nodarījumā ir vainīgs.
Nesagaidījis Saeimas lēmumu par viņa palaišanu atvaļinājumā, V. Kalnozols savu iesniegumu atsauca, jo uzskata, ka ar cietušo panācis mierizlīgumu, tādējādi šķēršļi uz pilnvērtīgu deputāta darbu esot likvidēti. Deputāts klātesošos pat iepazīstināja ar rediģētu mierizlīguma tekstu, kurā lielākais uzsvars likts uz strīdnieku bērnu tiesībām un mantiskajiem jautājumiem. Publiski pieejamā dokumenta vienīgā daļa, kas saistāma ar krimināllietas iztiesāšanu, pauž: «[..] Puses atļauj pusei saglabāt savu godu, izbeidzot visas savas prasības pret otru pusi, tādēļ, ka šāds stāvoklis ir vislabākais sabiedrībai, jo tā otra puse visātrāk un vispilnvērtīgāk var sākt kalpot sabiedrībai.»
Komisijā strādājošais bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris gan vērš uzmanību uz faktu, ka mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai un kriminālprocesa ietvaros mierizlīgums starp cietušo un apsūdzēto iespējams vien tad, ja apsūdzētais atzīst savu vainu. Savukārt pieteikuma par nodarītajiem miesasbojājumiem atsaukšana lietas virzību neietekmējot.
Tomēr V. Kalnozols, radot aizdomas par tiesā apstiprināmā mierizlīguma esamību, joprojām uzsver, ka viņš nav vainīgs viņam inkriminētajos nodarījumos. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai krimināllietā patiešām panākts mierizlīgums, viņš atbildēja, ka pie tā strādājot juristi.
Interesanti, ka viņa lietas izskatīšanas gaitā V. Kalnozols aicināja komisijas locekļus neievērot likumu. Proti, Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputāts, pret kuru uzsākta krimināllieta, nav tiesīgs piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, bet V. Kalnozols aicināja deputātus ļaut tiesai turpināt savu darbu, vienlaikus neliedzot viņam piedalīties Saeimas darbā.
Deputāts uzskata, ka šāda norma ir pretrunā Satversmei un cilvēktiesībām, jo persona tiek sodīta par nodarījumu, kurā tiesa viņu vēl nav atzinusi par vainīgu. Šādam viedoklim gan varētu piekrist vairums Eiropas Savienības dalībvalstu politiķu, jo vismaz 20 ES dalībvalstīs deputāta tiesības netiek ierobežotas, ja pret to uzsākta krimināllieta. Tas notiek tikai, stājoties spēkā notiesājošam spriedumam.
Ļoti iespējams, ka šī Kārtības ruļļa norma jau tuvākajā laikā tiks grozīta, jo Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš Satversmes tiesā iesniedzis prasību, lai šī norma tiktu grozīta.