Valsts uzņēmumu padomes atjaunos to likvidētāji
Ekonomiskās krīzes pašā spelgonī Vienotību pārstāvošā premjerministra Valda Dombrovska valdības likvidētās valsts uzņēmumu uzraudzības padomes tiks atjaunotas. Arī padomju atjaunošanas kvēlākie atbalstītāji meklējami Vienotībā, un pret to neiebilst koalīcijas partneri.
Pirms gandrīz septiņiem gadiem iecere likvidēt valsts uzņēmumu padomes tika pamatota ar to, ka krīzes noplicinātais valsts budžets nespēj uzturēt dāsni atalgotos padomju locekļus. Uzrunājot Saeimu, kurai bija jāapstiprina 2009. gada budžeta likuma grozījumus pavadošo likumu grozījumi, V. Dombrovskis skaidroja, ka, likvidējot padomes, valdība un valsts pārvalde solidarizējas ar pensionāriem un strādājošajiem, kuriem budžeta deficīta samazināšana pa kabatu sita visvairāk.
Tiesa, ietaupījums budžetā no padomju likvidācijas nebija nekāds lielais, jo jau 2008. gadā padomju locekļu atlīdzība bija krietni samazināta. Piemēram, likvidējot Latvenergo padomi trīs cilvēku sastāvā, 2009. gada otrajā pusē tika ietaupīti vien 8460 lati (12 000 eiro).
2013. gadā vasarā Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Līdz ar citām prasībām, lai varētu pievienoties ekonomiski attīstītāko valstu klubiņam, kas garantētu, piemēram, lētāku valsts parāda apkalpošanu, OECD paģērē, ka Latvijai lielākajos valsts uzņēmumos – Latvijas dzelzceļā, Latvenergo, Latvijas pastā un deviņos citos jāatjauno uzraudzības padomes.
Pretstatā krīzes laikā likvidētajām padomēm jauno locekļi tikšot izraudzīti nevis pēc partiju kvotu principa, bet atklātā konkursā. Kandidātiem būs jābūt ar izglītību un pieredzi konkrētajā jomā, un katrā padomē būs ne vairāk par trim cilvēkiem.
Uzsverot tieši šīs padomju veidošanas atšķirības, Vienotība norāda, ka to atjaunošana nesīs tikai labumu, turklāt tās nepieciešamas, lai izpildītu OECD prasības. Tā kā Vienotība panākusi, ka iestāja šajā organizācijā kā prioritāra atrunāta arī valdības deklarācijā, koalīcijas partneriem nav plašu iespēju iebilst, kaut sajūsmā viņi nav.
«Milzu labumu un lielu jēgu no tām padomēm neredzu,» saka iestāšanās OECD nepieciešamību apšaubošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, «bet, ja tā ir ļoti labas pārvaldības norma un varbūt pat pieaugs uzņēmumu peļņa un samazināsies izmaksas, tad kāpēc ne.» Politiķis īpaši uzsver, ka šī ir Vienotības lieta, un ZZS tajā iesaistās vien koalīcijas solidaritātes dēļ.
Arī Nacionālā apvienība par padomju atjaunošanu nav sajūsmā, taču pieņems šo procesu, ja padomes locekļi netiks atlasīti pēc politiskās piederības. «Ja tās vajag iestājai OECD, tad lai būtu, bet katrai ministrijai pašai jāizlemj, vai padome tās turētajā uzņēmumā ir nepieciešama. Un tikai tad, ja tā ir saimnieciska, bet, ja ir politiķi, kas vienā dienā ir enerģētikas eksperti, bet otrā veselības, tad tas nav vajadzīgs,» saka Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš.