Valsts galva atkal gatavs stūrēt Latviju

GATAVS DARBAM. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir pilnībā pārņēmis augstā amata pilnvaras no savas aizvietotājas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un jau nākamnedēļ atsāks regulāras tikšanās ar ministriem, bet aiznākamajā nedēļā dosies pirmajā reģionālajā vizītē © F64

Pēc sirds operācijas un ilgstošas atlabšanas no tās Valsts prezidents Raimonds Vējonis savus pienākumus atsācis pildīt pilnā apjomā un uzskata, ka arī viņa prombūtnes laikā Saeimas priekšsēdētāja ar viņai uz laiku uzticētajiem pienākumiem tikusi galā godam. Tomēr, lai nākotnē izvairītos no neauglīgām diskusijām par to, ko Valsts prezidenta vietas izpildītājs ir tiesīgs darīt, viņš aicinās speciālistus izvērtēt pašreiz spēkā esošo normatīvo bāzi un piedāvāt uzlabojumus.

Publiskas diskusijas par to, cik lielā mērā Valsts prezidenta pilnvaras pārņem viņa aizstājējs – Saeimas priekšsēdētājs, aizsākās, kad kļuva skaidrs, ka R. Vējonim jaunās valdības veidošanas laikā nepieciešama operācija un atlabšana no tās būs ilgstoša.

Publiskajā telpā bija dzirdami atšķirīgi viedokļi, piemēram, vai Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei būtu tiesības nominēt Ministru kabineta veidotāju vai pieņemt citu politisku lēmumu.

R. Vējonis ir pārliecināts, ka Satversme pietiekami precīzi regulē aizstājēja pienākumus un I. Mūrniece ar saviem pienākumiem galā tikusi, taču uzlabojumi valsts augstāko amatpersonu aizstāšanas kārtībā varētu būt nepieciešami. Turklāt ne tikai par Valsts prezidenta, bet arī Saeimas priekšsēdētāja un citu augstāko amatpersonu aizstāšanu – lai viss būtu skaidro noteikts.

«Nav atšķirības, Valsts prezidents slimo, iegājis dušā vai atrodas komandējumā, Valsts prezidenta pilnvaras nemainās,» savu viedokli skaidri pauž prezidents un piebilst, «jābūt amatpersonu aizvietojamības principam – kādā veidā pienākumi, kuri jāveic, tiek pildīti.»

R. Vējonis, uzstājoties pirmajā preses konferencē pēc operācijas, neaizmirsa paust «milzīgu paldies» viņu ārstējošajiem mediķiem. Pēdējā laika pieredze tikai nostiprinājusi prezidenta pārliecību, ka mediķu atalgojuma sistēmas sakārtošana līdz ar valsts drošības stiprināšanu ir viena no svarīgākajām valsts prioritātēm. «Milzīgi svarīgi, lai ārsti saņemtu pienācīgu atalgojumu,» pauda R. Vējonis. Viņš solās jau nākamnedēļ atsākt tikties ar Ministru kabineta locekļiem, lai uzzinātu, kas viņa slimības laikā paveikts arī veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā.

Jautāts, vai, viņaprāt, veselības ministrs Guntis Belēvičs dara pietiekami daudz, lai sekotu prezidenta noteiktajām prioritātēm, R. Vējonis atteica, ka ministru darbu pašreiz esot pāragri vērtēt, jo kopš valdības apstiprināšanas nav pagājis pietiekami daudz laika. Tiesa, lielākā daļa ministru, ieskaitot G. Belēviču, savus pienākumus pilda vairāk nekā gadu.

Par spīti tam, ka bija acīm redzams – prezidentam pārvietošanās, it sevišķi trepju pārvarēšana, sagādā grūtības, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc viņš uzturas Jūrmalas rezidencē, nevis piektā stāva dzīvoklī Ogrē, R. Vējonis pārliecinoši apgalvoja, ka viņš ir pilnīgi vesels un nekas netraucē viņam pildīt Valsts prezidenta pienākumus. «Esmu pilnīgi vesels, un ierobežojumi man bija tikai tad, kad gulēju gultā,» saka R. Vējonis.

Nākamajās nedēļās viņš ne tikai atsākšot tikties ar ministriem, bet arī došoties reģionālajās vizītēs, un vasarā – pirmajās ārzemju vizītēs (slimības dēļ tika atlikta vizīte uz Somiju un ASV). Arī Ogri viņš regulāri apmeklējot.

Jau vēstīts, ka R. Vējonis 18. janvārī tika nogādāts slimnīcā un ar 20. janvāri prezidenta pilnvaras uz slimības laiku tika uzticētas I. Mūrniecei. Tajā pašā dienā Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā prezidentam konstatēja sepses infekciju, kas skāra sirds vārstuļus. Mediķu konsīlijs nolēma, ka nepieciešama sirds operācija. Tā tika sekmīgi veikta. No slimnīcas prezidents tika izrakstīts 26. februārī, un kopš tā laika viņš iziet rehabilitācijas kursu centrā Vaivari.



Politika

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais