Saeima kritizē Krievijas tiesas spriedumu

BEZCERĪGI. Ukrainas politiķe un militārpersona Nadja Savčenko apcietinājumā vairākas reizes pieteica badastreiku, taču nepalīdzēja ne tie, ne starptautiskās sabiedrības paustais nosodījums Krievijas varas iestāžu rīcībai – sievietei piesprieda brīvības atņemšanu uz 22 gadiem © Valery Matytsin , TASS

Deklarējot, ka Krievijas tiesa safabricējusi politiski motivētu apsūdzību, Saeima beidzot pieņēmusi paziņojumu, kurā nosoda Ukrainas parlamenta deputātes un Gaisa spēku pilotes Nadjas Savčenko notiesāšanu.

Paziņojuma pieņemšanu atbalstīt atteicās vien opozīcijā esošā Saskaņa, kuras deputāti balsojumā atturējās.

Kaut arī notiesājošais spriedums nolasīts 22. martā, Saeima nevarēja operatīvi pievienoties starptautiskajai sabiedrībai tā nosodīšanā, jo bija Lieldienu brīvdienās.

«Frakcija Saskaņa uzskata, ka Latvijas likumdevējvarai nevajadzētu kļūt par citu valstu tiesu aizvietotāju un iejaukties tiesu varā, piemēram, paužot vērtējumu par lietas materiāliem un citiem faktoriem,» atgādinādams, ka arī opozicionāri ir par pēc iespējas ātrāku Ukrainas konflikta atrisināšanu, teica Saskaņas deputāts Sergejs Potapkins.

Saeimas pieņemtajā paziņojumā pausta nostāja, ka «Krievija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgu pārvietošanu pār Ukrainas starptautiski atzītajām robežām, kā arī īstenojot ilgstošu prettiesisku aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības».

Tāpat arī paustas bažas par viņas kritisko veselības stāvokli, un Krievija aicināta saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot sievieti un citus Krievijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus. Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle mudināta arī rūpēties par ANO statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī.

Jau vēstīts, ka Krievijas tiesa 22. martā atzina N. Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014. gadā. Sievietei piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (400 eiro) liels sods.

Viņas lieta izpelnījusies nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan ASV, kas aicināja N. Savčenko atbrīvot. Viņa pati noliedz savu vainu apsūdzībās un prāvas laikā pieteica vairākus badastreikus, tomēr no iespējas spriedumu pārsūdzēt viņa ir atteikusies.

Krievijas apbruņotie kaujinieki sagūstīja N. Savčenko 2014. gada 17. jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus. Drīz pēc tam kaujinieki viņu aizveduši no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.



Politika

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais