Norādot, cik ļoti nekvalitatīvi strādā Vienotību pārstāvošā Alekseja Loskutova vadītā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, opozīcijas pārstāvji šodien šīs Saeimas sasaukuma laikā mēģinās panākt jau trešās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Kopš neatkarības atgūšanas šī būs jau 22.
Rītdien veidojamās komisijas iniciators No sirds Latvijai pārstāvošais Ringolds Balodis uzsver, ka šīs komisijas mērķis nav parādīt valdības kļūdas, bet palīdzēt tai. «Mums nav mērķa konstatēt valdības slikto darbu, bet palīdzēt tai,» saka politiķis.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju nolemts veidot, jo, viņaprāt, A. Loskutova vadītā komisija nestrādā pietiekami labi, bet situācijā, kad aizdomas par korupciju gulstas uz augstām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, esot jānoskaidro, vai tā ir tikai dažu indivīdu radīta problēma vai vaina jāmeklē sistēmā.
R. Balodis uzskata, ka jāmaina sistēma, jo runas, piemēram, par to, ka negodprātīgos Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus aizrotēs strādāt ārpus Finanšu ministrijas dienestiem, līdzinoties vecas desas noskalošanai un ielikšanai rasolā. Identificēt un rast alternatīvu šādām un līdzīgām problēmām būšot jaunās komisijas uzdevums.
Izteikti aktīvi parlamentārās izmeklēšanas komisiju veidotāji Saeimas deputāti bija pirmajos neatkarības gados, kad dažādi, sabiedrības ikdienas ritmu ārdoši notikumi nāca cits pēc cita. Piemēram, 1995. gada banku krīze, kurā bankrotēja tā laika lielākā banka Banka Baltija, vai valsts garantētu kredītu nonākšana nepareizās rokās un izsaimniekošana.
Rezultātā piektās, sestās un septītās Saeimas laikā deputāti bija izveidojuši 14 šādas komisijas, un to darbībā lielākoties vienlīdz ieinteresēti bija gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti.
Nākamajos gados parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana lēnām kļuva par opozīcijas instrumentu, kā iegūt vēlētāju uzmanību situācijā, kad lielāko mediju uzmanību baudīja koalīcija. Piemēram, opozīcijas organizētā komisija, kurai vajadzēja pārbaudīt tā laika premjerministra Einara Repšes finanšu darījumus. Tā astotajā, devītajā un desmitajā Saeimā tika izveidots pa vienai izmeklēšanas komisijai.
Taču, sākot ar 11. Saeimu, situācija atkal mainījusies. Tajā tika izveidotas divas komisijas, bet šajā Saeimā gatavojas trešās radīšanai.
Neatkarīgi no tās sastāva valdošajā koalīcijā pēdējos gados vienmēr pastāvējis uzskats, ka izveidotās izmeklēšanas komisijas nekādu labumu nav devušas, bijušas pārāk deklaratīvas vai populistiski prettiesiskas, kā tas, piemēram, notika pērnā gada nogalē, kad koalīcija ar opozīciju cīnījās par terminiem, kā un vai vispār norādīt uz Zolitūdes traģēdijā atbildīgajām amatpersonām.
Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons, kas dažādos Saeimas sasaukumos bijis vairākās šādās komisijās, gan uzskata, ka ne visas komisijas izbeigušas savu darbu bez rezultāta. Piemēram, Zolitūdes traģēdijas komisija nākusi klajā ar ļoti daudziem vērtīgiem priekšlikumiem, kas ņemti vērā arī turpmākajā likumdošanas procesā. Viņaprāt, šādu komisiju darbu torpedējot valdošās koalīcijas un valdības attieksme, kas parlamentāriešu rekomendācijas ignorējot.