Atbalsts Streļčenokam pagaidām niecīgs
Šā gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Jaroslavam Streļčenokam beidzas pilnvaru termiņš, un viņš jau tagad paudis gatavību kandidēt uz šo amatu atkārtoti. Saeimā pārstāvēto lielāko politisko spēku vidū vienprātības par viņa izredzēm pagaidām nav.
Par to, ka J. Streļčenoks ir gatavs atkārtoti kandidēt uz KNAB vadītāja amatu, viņš paziņoja pēc tam, kad par biroja paveikto bija informējis Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisijas deputātus.
Biroja priekšnieks uzskata, ka viņa vadībā KNAB būtiski uzlabojis ne tikai darba rezultātus, bet spējis lauzt arī sabiedrības domu, kas ilgstoši KNAB darbību vērtējusi ļoti zemu.
Par to, ka J. Streļčenokam nevajadzētu turpināt vadīt KNAB, jau izteicies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Vienota viedokļa viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam Vienotībai gan vēl nav. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns skaidro, ka frakcijas politiķi J. Streļčenoka veikumu vēl nav pārrunājuši. Un kaut arī tas noteikti tikšot darīts, neesot iespējams ignorēt faktu, ka pašreiz KNAB darbs būtu krietni uzlabojams.
J. Streļčenokam glaimojošāks viedoklis ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Viņš nenoliedz, ka J. Streļčenoka sniegums varētu būt labāks, taču ideālu neesot un ikviena darba veicējs varot atrast vietu kādam uzlabojumam. Tomēr kopumā KNAB vadītājs esot apliecinājis, ka viņam biroja vadību var uzticēt atkārtoti.
«Visu darbu var uzlabot, no tā viedokļa neviens nav ideāls. Man personīgi nebūtu problēmas viņu atbalstīt. ZZS frakcijā viņš vairākkārt bijis, stāstījis un argumentējis savu viedokli, – apvienībā par viņu ir pozitīvs viedoklis,» saka politiķis.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka J. Streļčenoka darbības vērtēšana šobrīd būtu pāragra, jo tikai nesen Saeima apstiprināja grozījumus KNAB likumā, kuri J. Streļčenokam garantē lielāku teikšanu darba attiecībās.
Proti, nosakot, ka biroja amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā, J. Streļčenoks tagad var atlaist savus darbiniekus, nesaskaņojot šādu lēmumu ar KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības piekrišanu. Līdz šim tāda nepieciešamība bija viens no iemesliem, kādēļ birojs tika ierauts bezgalīgā tiesvedībā ar bijušo J. Streļčenoka vietnieci Jutu Strīķi.
«Līdzšinējās darbības izvērtēšanas jautājums ir pāragrs, jo tikai salīdzinoši nesen pieņemti grozījumi KNAB likumā par dienesta attiecību sakārtošanu, kas ir būtisks aspekts. Šobrīd ir pāragri spriest, kā viņam izdosies atrisināt līdz galam jautājumu par iestādes darba organizācijas sakārtošanu,» saka G. Bērziņš.
Arī opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs savu atbalstu J. Streļčenokam solīt nesteidz, taču norāda, ka biroja vadītājs, izturot konfliktu ar kādreizējo savu vietnieci J. Strīķi, cieņu ir pelnījis.
«Šis ir pirmais KNAB vadītājs, kurš devis pretsparu Strīķei, par to vismaz cieņu viņš ir pelnījis,» teic politiķis. Taču lēmumu par to, vai atbalstīt esošo KNAB vadītāju arī uz nākamo termiņu, viņš pieņemšot tikai tad, kad dzirdēs J. Streļčenoka paveiktā vērtējumu no premjerministra Māra Kučinska. «Premjerministram vismaz ir jāzina vairāk par mani, kā J. Streļčenoka vadībā strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kad es dzirdēšu viņa vērtējumu, pieņemšu lēmumu arī pats,» pauž J. Urbanovičs.